Diskusijas par Liepājas ostas reformu turpinās, taču tās notiek ne tikai varas gaiteņos un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, bet arī sociālajos tīklos. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits savu nostāju aktīvi aizstāv saziņas vietnē “Twitter” un “Facebook”, kur viņam naski oponē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks, SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

“Liepājas SEZ saimnieciskā darbība sākusi pasliktināties jau 2019. gadā, ieņēmumu samazinājums 13%. Šogad nelabvēlīga tendence turpinās,” 20. jūlijā tviterī raksta ministrs, publicējot datus, ka pagājušogad Liepājas ostā netika sasniegts plānotais kravu apgrozījums.

“Ministra kungs, jūs vislabāk zināt, ka tas nav Liepājas stāsts, visā Baltijas jūras reģionā ir nestabili laiki. Kopš ģeopolitiskā izmaiņām, Krievijai uzbūvējot jaunus terminālus pie Pēterburgas, kravu plūsma uz mūsu ostām mainās. Man nav šie fakti jāskaidro, pats labi zināt. Tieši to aicinājām ņemt vērā: ostām neiet viegli un nevajag vēl ar mākslīgiem šķēršļiem un vieglprātīgi salauzt to, kas strādā”- ministram atbild U. Sesks.

Šajā diskusijā iesaistījušies arī citi tvitera lietotāji, norādot, ka ministra minētas arguments par kravu kritumu ir nekorekts. T. Linkaits gan neoponē.

24. jūlijā ministrs tviterī publicējis “vakara pārdomas par to, kas kopīgs ostām un slaucamām govīm”. Viņš norāda, ka ir paveiktas daudz labas lietas, no ostu ieņēmumiem Ventspilī un Liepājā subsidēta jaunu ražotņu izveide, piesaistīti kvalitatīvi investori. “Diemžēl osta nereti bijusi kā slaucama govs, kurai svaigu zālīti saplūc tikai tik daudz, lai piena straumīte neapstātos. Ja līdz šim daļu investīciju varēja finansēt no ES fondiem, tad nākamajā periodā tādu iespēju nebūs un ostai būs jāpelna pašai. Ostu pārvaldības modeļa maiņa ir tieši par to: jābeidz slaukt un jāsāk strādāt”.

U. Sesks: “Liepājas Biznesa centrā industriālā parka attīstībā ieguldījuši Ziemeļvalstu investori, bet Karostas industriālā infrastruktūru attīstīja Liepājas dome. Rūpnīcas būvē Latvijas. Zviedrijas, Dānijas un citu valstu investori. Saražoto caur ostu eksportē.

Mēs ostu nodevas virzām kopējās infrastruktūras attīstībai, bet rūpnīcas būvē paši uzņēmēji un investori. Vidē, kur saredz perspektīvu”.

Pirms pāris dienām ministrs atkal aktualizējis Liepājas ostas jautājumu, ieskatoties vēsturē, proti, publicējot U. Seska 2012. gadā pausto viedokli par toreizējās Zatlera reforma partijas piedāvāto ostas pārvaldības modeli, kas, viņaprāt, nedotu iespēju reģioniem attīstīties. T. Linkaits ar ierakstu “gadi iet, bet retorikā nekas nav mainījies” izcēlis spilgtākos citātus: “pēkšņs zibens spēriens”, “reforma reformas pēc”, “Rīgas kundziņi pret mazajiem brāļiem lauciniekiem”, “pie mums viss caurspīdīgi”.

U. Sesks arī šoreiz nav atbildi parādā palicis. “Tas tikai apliecina, ka mūsu valstī visos laikos ir bijis raksturīgi dzīt reformas bez jēgas un izsvērta izvērtējuma. Kā piemēru var minēt pašvaldības reformu (ATR) 1997. gadā, kad Liepājas rajona vietā izveidoja 8 novadus. Šogad Saeima nobalsoja tos atkal apvienot vienā novadā. Izcila reforma”.

Diskusija par Liepājas ostas pārvaldības modeļa maiņu vēl turpināsies. Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kas notika 15. jūlijā, satiksmes ministrs solīja, ka tikai tad, kad būs kvalitatīvs piedāvājums, Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tikmēr pagaidām koalīcijā nav vienprātības par to, vai Liepājas SEZ jāpārveido par kapitālsabiedrību. Pret to iestājas partija “KPV LV”, arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš paudis, ka Liepāja nav novērotas grūtības ar pārvaldību, kādas ir Rīgā un Ventspilī, tāpēc reformu vajadzētu sākt tikai ar abām minētām ostām.