Sertificēta ainavu arhitekte Kristīne Pozū atgriezusies Liepājā no Francijas un gatavojas konsultēt par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru.

Konkursa pirmajā kārtā šogad apstiprināja piecus projektus, domes sēdē atgādināja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga.

“Radās iespēja īstenot vēl vienu konkursa kārtu, kurā bija pieejams finansējums vairākiem komersantiem. Pieteicies tikai viens uzņēmums – SIA “Rozīņu rezidence”,” viņš pastāstīja.

Projekta nosaukums ir “Ainavu arhitektūras pakalpojums – ilgtspējīgas ainavu arhitektūras konsultācijas ar permakultūras ievirzi”.

Kopējā summa ir 23 300 eiro, konkursā pieprasītais līdzfinansējums bija 10 550 eiro.

Pašvaldība sniegs atbalstu 10 tūkstošu eiro apmērā.

SIA “Rozīņu rezidence” vadītāja Ieva Kolosova pastāstīja portālam, ka Kristīne Pozū uzrunājusi sadarbībai konsultāciju sniegšanā par ainavu arhitektūru un īpaši par tās ilgtspēju.

Ar pašvaldības līdzfinansējumu paredzēts Liepājas centrā ierīkot demo dārzu, kur publiski parādītu, “kā izskatās ilgtspējīgi apsaimniekotas ainavas gabaliņš”, un izglītotu uzņēmējus.

Vieta vēl nav saskaņota, tāpēc pagaidām to neatklāj.

“Mūsdienās esam tajā posmā, kur ilgtspējībai jābūt vienai no prioritātēm,” uzsvēra K. Pozū.

Jāplāno tā, lai būtu paliekoši un nebūtu jādara divreiz, kas esot arī ekonomiskas dabas jautājums.

Runājot par ilgtspējīgu ainavu Liepājā, viens aspekts esot pašvaldība, bet cits ir liepājnieks, kurš veido savu privāto dārziņu.

“Taču pamatdoma ir viena un tā pati. Piemēram, zāles pļaušana, ko visi dara, bet jautājums – cik bieži un kāpēc?” vaicā K. Pozū.

Darot to pārdomāti, atstājot garāku zāli, tajā saglabājas mitrums, kas samazina siltumefektu un veicina sugu dažādību.

K. Pozū atgriezusies pie vecākiem, kuri dzīvo Bernātos, lai viņiem palīdzētu.

“Un arī savam dēlam ļautu izbaudīt iespēju iet latviešu skolā un izbaudīt Latvijas dzīvi. Viņš runā latviski, bet tā viņam bija otrā valoda. Es gribu, lai tā būtu pirmā,”

viņa pauž.

“Pārējie uzņēmēji var gatavoties, jo visdrīzāk nākamā gada janvārī būs uzsaukuma nākamā kārta,” aicināja S. Roga.

Pieteikties konkursam var tie iedzīvotāji, kuri atgriezušies Liepājā no pastāvīgas dzīves ārzemēs un vēlas veidot šeit uzņēmējdarbību, kā arī jau esoši uzņēmumi, kas vēlas nodarbināt reemigrantu.

Šā gada otrajā līdzfinansējuma programmā paredzētais finansējums ir 42 000 eiro, ko veido Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piešķirtie 35 000 eiro un Liepājas pašvaldības līdzfinansējums 7000 eiro.

Kāpēc tik maza ir uzņēmēju aktivitāte un varbūt konkurss būtu jārīko retāk?

Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols atzīmēja, ka neesot tik daudz cilvēku, kas atgriezušies uz pastāvīgu dzīvi Liepājā.

“Cenšamies, cik varam, atbalstām. Bija pieejami līdzekļi, tāpēc arī izsludinājām konkursa otro kārtu,”

viņš skaidroja.

Neizmantotā nauda uz nākamā gada konkursu nepāries, to ieskaitīs atpakaļ VARAM.

Līgums ar ministriju paredz, ka Liepājai līdzfinansējums reemigrantu uzņēmējdarbības projektiem būs pieejams trīs gadus.

Šā gada pirmajā konkursā piešķirts 38 000 eiro līdzfinansējums.

SIA “Kalmi Group” piešķirti 8580 eiro kafejnīcas “Teika” aprīkojuma uzlabošanai, SIA “MDG” piešķirti 8700 eiro celtniecības un būvgaldniecības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, SIA “InPass” piešķirti 5000 eiro jauna kontroliera izstrādei un programmatūrai ražotņu un iekārtu procesu monitorēšanai, SIA “Habits Lab” piešķirti 12 000 eiro uztura bagātinātāju šķirošanas un pakošanas iekārtas iegādei, un saimnieciskās darbības veicējam Voldemāram Valdmanim piešķirti 6750 eiro pīrsinga salona aprīkojuma iegādei.

Šie uzņēmēji savus projektus īsteno, norādīja A. Vītols. Kāds jau iesniedzis atskaites, cits vēl turpina darbu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.