Pēc ziemas perioda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Hidrogrāfijas grupas darbinieki atjauno un sakārto Liepājas ostas krasta un peldošās navigācijas zīmes. Tās nepieciešamas, lai nodrošinātu drošu kuģošanu ostā.

Kā informē LSEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe, tad kopumā Liepājas ostā šobrīd atrodas 62 navigācijas zīmes, kas ir aprīkotas ar gaismas zibšņa aparātiem, lai būtu redzamas arī diennakts tumšajā laikā.

Tas ir nepārtraukts ikdienas process rūpēties, lai visas nepieciešamās navigācijas zīmes darbotos un būtu labi saskatāmas gan diennakts gaišajās, gan tumšajās stundās, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Hidrogrāfijas grupas vadītāja vietnieks Agris Štelmahers.

“Liepājas ostā ir uzstādītas 33 peldošās navigācijas zīmes jeb bojas. Tās ir dažādas – gan lielākas (2,9 tonnas), gan mazākas (1,9 tonnas). Arī to funkcijas un kalpošanas ilgums ir dažāds. Pēdējā gada laikā, līdz ar ostas padziļināšanu un lielāku kuģu ienākšanu, peldošo navigācijas zīmju skaits ir palielinājies. Tās pēc Liepājas ostas Kapteiņa dienesta rekomendācijas hidrogrāfi izvieto, lai gan ienākšana, gan iziešana no Liepājas ostas būtu droša,” skaidro A. Štelmahers.

“Tas ir līdzīgi kā uz ceļa ir ceļa zīmes, tā jūrā ir navigācijas zīmes. Katrai zīmei ir sava nozīme, tās ir vienādas visā pasaulē un atbilst starptautiskajiem standartiem. Visas peldošās zīmes atkarībā no tās raksturojuma ar noteiktu regularitāti pārbauda, izceļ, sakārto – nomaina barošanas bloku, pārkrāso, pārbauda enkurķēdes stiprību un arī pašu enkuru.  Ziema bija grūtāks periods, kad navigācijas ziemas ietekmēja ne tikai spēcīgie vēji, bet arī ledus apstākļi. Tāpat garākas stundas strādāja gaismas nesēji, kas ieslēdzas krēslas un dienannkats tumšajās stundās. Šobrīd plānveidīgi pārbaudām visas zīmes,” stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Hidrogrāfijas grupas navigācijas iekārtu elektromontieris Aigars Kalniņš.

Liepājas ostā ir arī 29 krasta navigācijas zīmes, kas izvietotas gan ostas vārtos, gan Karostas kanālā, gan Brīvostā, gan tirdzniecības kanālā. Lielākā daļa no krasta navigācijas zīmēm ir aprīkotas ar saules baterijām, kas ļauj nodrošināt neatkarību no elektrības padeves. Liepājas osta bija pirmā no Latvijas ostām, kas ieviesa šādu jauninājumu.

“Pirmās saules baterijas uz krasta navigācijas zīmēm uzstādījām jau 1997. gadā – ostas vārtos. Tad 2004. gadā ar saules baterijām aprīkojām krasta navigācijas zīmes Karostas kanālā, bet 2011. gadā saules baterijas uzstādījām uz navigācijas zīmēm pie ieejas brīvostā,” atceras LSEZ Hidrogrāfijas grupas navigācijas iekārtu elektromontieris Aigars Kalniņš.

A. Kalniņš arī pastāstīja, ka pirms uzstādīšanas speciālisti veica aprēķinus, lai saules baterijas savu funkciju veiktu arī ziemas periodā, kad ir salīdzinoši neliels diennakts gaišais laiks un arī saules intensitāte ir maza. Uzstādītās saules baterijas spēj nodrošināt nepieciešamo enerģiju, jo uzlādējas ne tikai no saules, bet arī no gaismas un ūdens atspulga. Vasarā ir pretēja darbība. Katram akumulatoram ir noteikta maksimālā pieļaujamā jauda un tiklīdz tā tiek sasniegta saules baterijas automātiski atslēdzas un nedarbojas, bet savu darbību atsāk, kad nepieciešama jauna enerģija.

Visām Liepājas ostā izvietotām navigācijas zīmēm ir sava funkcija un visu diennakti to darbībai seko līdzi dežurants. Gadījumā, ja kāda no tām nedarbojas, tas tūlīt ir redzams, par to tiek paziņots gan Kapteiņa dienestam, gan Hidrogrāfijas grupas darbiniekiem, kas ar hidrogrāfijas kuģi “Kapteinis Grants” dodas pārbaudīt konkrēto navigācijas zīmi un pēc iespējas ātri novērš bojājumu. Ir bijuši gadījumi, kad zīme ar vēju vai ledu ir pārnesta citā vietā, reizēm norauj enkuru. 

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Hidrogrāfijas grupa apseko arī kuģu ceļus un to dziļumu, kā arī apkalpo Papes, Bernātu un Liepājas bākas.