Šodien Valmieras rajona tiesā par maksātnespējīgu atzīta AS “Baltic Holding Company”, aģentūra uzzināja tiesā.

Uzņēmums par maksātnespējīgu atzīts no šā gada 22.aprīļa, dienas, kad tiesa pieņēma lēmumu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu. Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, parādnieka parāda saistības pārsniedz tā aktīvus par 1 169 986 latiem.

Par uzņēmuma administratoru iecelts Haralds Velmers.

Pilns tiesas spriedums šajā lietā būs pieejams 3.jūnijā.

Jau ziņots, ka uzņēmums “Baltic Holding Company” (BHC), kas atrodas Liepājā, meklē stratēģisko investoru vai pircēju, aģentūru LETA informēja BHC valdes loceklis Kaspars Mežbrakšis.

Amatpersona atzina, ka notiekot sarunas par uzņēmuma pārdošanu, bet to saturu pagaidām neatklāja.

Šā gada 18.maijā “Dienas Bizness” rakstīja, ka lielos parādos iestigušais rapšu apstrādes uzņēmums BHC, iespējams, noorganizējis maksātnespējas shēmu.

2010.gada 22.aprīlī Valmieras rajona tiesā ierosināta AS “Baltic Holding Company” maksātnespējas lieta. Maksātnespējas lieta ierosināta pēc SIA “V.A.Birojs” pieteikuma. Pamatparāda apjoms ir 9039 lati.

Kā norāda viens no BHC kreditoriem, zemnieku saimniecības “Robežnieki” īpašnieks Artis Kamols, prasība Valmieras tiesā iesniegta vienlaikus ar BHC juridiskās adreses maiņu – no Liepājas, kur atrodas rūpnīca, uz Valmieru. Lai arī 22.aprīlī BHC pieņēma lēmumu mainīt uzņēmuma juridisko adresi, tomēr publiskajā telpā informācija par juridiskās adreses maiņu bija pieejama tikai 28.aprīlī, tādējādi rodas pamatotas aizdomas, ka “V.A.Birojs” vēl pirms informācijas pieejamības publiskajā telpā zināja, ka maksātnespējas pieteikums jāsniedz Valmieras tiesā, norāda Kamols.

Shēma, iespējams, organizēta, lai ar maksātnespējas palīdzību atbrīvotos no vairākus miljonus latu parādiem un saistībām pret Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.

Pret BHC ir bijušas un joprojām norit vairākas tiesvedības, arī par lielākām summām, taču neviens no prasītājiem nav lūdzis atzīt uzņēmuma maksātnespēju, jo tādā gadījumā cerības uz parāda daļas atgūšanu būtu tikai bankai, kas apķīlājusi BHC īpašumu.

LETA jau ziņoja, ka BHC sākotnēji tika nodibināts kā rapšu eļļas ražotājs, taču ar laiku uzņēmumam radās grūtības. Uzņēmums tā arī neatsāka regulāru eļļas ražošanu.

Vēl pagājušā gada janvārī komentējot izmaiņas BHC padomē, kompānijas padomes loceklis Imants Cibulis skaidroja, ka tiek nostiprinātas Vācijas akcionāru pozīcijas.

Vācijas puse “raugās austrumu virzienā” – “EOP Biodiesel AG” nodarbojas ar biodegvielas ražošanu un vēlas, lai BHC sadarbotos ar Krievijas uzņēmējiem, piesaistot izejvielas eļļas spiešanai, kas nepieciešama kā izejviela Vācijā.

Cibulis gada sākumā nenoliedza iespēju, ka BHC varētu ienākt jauns investors no Krievijas.

Kā ziņots, BHC 2008.gada augusta sākumā pārtrauca rapšu eļļas ražošanu. BHC turpināja pieņemt un pārstrādāt rapšu sēklas no atsevišķiem klientiem, turpināja rapšu un graudu pirmapstrādi, kaltēšanu un uzglabāšanu.

2006.gada decembrī Liepājā bijušā uzņēmuma “Liepājas labība” teritorijā atklāja BHC jauno rapšu pirmapstrādes un pārstrādes kompleksu. Projektā tika investēti 5,5 miljoni eiro (3,86 miljoni latu). Projekta realizācijai piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums vairāk nekā viena miljona latu apmērā. Kredītu kompleksa izveides projektam piešķīrusi “DnB Nord banka”.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu piesaistīti partneri – Vācijas kompānija “GLC Glücksburg Management Consulting GmbH”, kā arī stratēģiskais investors – Vācijas biodīzeļdegvielas ražotājs “EOP Biodiesel AG”.

Izbūvējot kompleksu, rekonstruēts dzelzsbetona elevators ar kopējo ietilpību 22 000 tonnu rapšu vai graudu, rekonstruēti divi auto svari kravu svēršanai, uzstādītas iekārtas rapšu un graudu pieņemšanai, attīrīšanai, kaltēšanai, īslaicīgai un ilglaicīgai uzglabāšanai un iekraušanai autotransportā. Kompleksā izbūvētas divas pieņemšanas tvertnes ar jaudu 120 tonnas stundā katra, sabalansētas ir graudu un rapšu priekšattīrīšanas bloka jaudas – divreiz pa 120 tonnām stundā. Kaltes ražība ir 60 tonnas stundā.

LETA