Tas, ko sabiedrība vēlējās pirms pieciem desmit gadiem, tagad notiek pats no sevis. Durvis Liepājā slēgušas vairākas spēļu zāles, esošajās samazināts spēļu automātu skaits. Taču līdz ar to arī samazinās ienākumi pašvaldības budžetā. Tomēr satraukumu par šo tendenci nejūt, jo netrūks cilvēku, kuri arī esošo spēļu zāļu skaitu uzskata par lielu.

Pašvaldībai labi maksā

Par azartspēlēm dēvē spēļu automātu spēles, kazino, loterijas, totalizatorus un derības. Mērenās devās tās tiek uzskatītas par stresu mazinošu izklaidi. Tomēr azartspēles ir arī bīstama nodarbe, jo robeža, aiz kuras sākas atkarība, ir grūti pamanāma.

2002.gadā Liepājā bija 80 azartspēļu vietu, 2007.gadā – 21. Bet šogad Liepājā strādā vairs tikai 17 laimētavu. Attīstības pārvaldes Ekonomikas daļas eksperte uzņēmējdarbības jautājumos Sanita Linde šo skaitli sauc par samērīgu attiecībā pret pilsētas iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Rīgā šī proporcija esot daudz lielāka.

Tomēr jāatzīst, ka azartspēļu bizness pašvaldībai dod samērā labu papildinājumu budžetam. Likums paredz, ka par katru spēļu automātu īpašniekam gadā jāmaksā 1680 latu, no kuriem 420 latu tiek ieskaitīti tās pašvaldības budžetā, kur spēļu automāti atrodas. Var arī izvēlēties citādāku apmaksas veidu, tas ir, par katru spēļu automātu mēnesī pašvaldībai samaksājot 35 latus. Ņemot vērā, ka 17 laimētavās nedrīkst būt mazāk par 20 aparātiem katrā, pat vispieticīgākie aprēķini liecina, ka ik mēnesi pašvaldība par tiem saņem 11900 latu.

S.Linde pastāstīja, ka pērn durvis slēgušas vairākas spēļu zāles Klaipēdas un Dzērves ielā, kā arī Lielajā ielā 11, kas atradās viesnīcas “Līva” telpās. Tāpēc ir loģiski, ka Liepājas pašvaldības šā gada budžetā azartspēļu nodoklis tiek plānots par 50 tūkstošiem latu mazāks. “Krīzes ietekmē sašaurinās arī azartspēļu bizness. Spēļu automātu skaits sarūk. Esmu runājusi ar spēļu zāļu saimniekiem. Viņi arī atzīst, ka apmeklētāju ir mazāk,” piebilda S.Linde.

Jāprot laikus apstāties

Liepājā spēļu zāļu vislielākā koncentrēšanās vieta ir Lielā iela, kur gandrīz vienā rindā atrodas “Joker”, “Fenikss” un “Melnais kaķis”. Tikai dažus simtus metru tālāk Zivju ielā iekārtojies arī “Olympic”. Skatoties neliekas, ka spēļu zālēs trūktu apmeklētāju. Tie ir visdažādākie. Lielākoties gan vīrieši. Arī likmes ir tikpat raibas kā dzeņa vēders. Kāds ievieto latu un spēlē ar trīs santīmu likmi. Cits ziedo 20 latu un ar katru pogas spiedienu griež pa 90 santīmiem. Protams, veiksmes gadījumā arī laimests ir ievērojams. Bijuši gadījumi, kad spēlmanis aizgājis mājās ar tūkstoš latiem. Taču ar šādām likmēm iespējams arī zaudēt daudz naudas. No spēļu zāļu darbinieku teiktā izriet, ka nevis pati spēlēšana iztukšo klientu makus, bet gan viņu nespēja apstāties. Jo klienti vienmēr cer, ka laimēs vairāk. Un tad jau parādās atkarības pazīmes.

Par to, kāpēc ar azartspēlēm jābūt piesardzīgiem lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19.janvāra numurā Viktora Ulberta publikācijā.

Lai arī ikdienā nemanāmi, bet arī spēļu biznesa apjomi Liepājā sarūk. Taču satraukuma par šo tendenci nav.