Kaut arī reģistrētā bezdarba līmenis Liepājā šomēnes nokrities zem 12 procentiem, kas ir krietns sasniegums, salīdzinot ar 2010. gada sākumu, kad tas sasniedza gandrīz 20 procentu, tomēr bezdarbs pilsētā joprojām ir liels. Kāpēc tāds paradokss, ka par spīti izteiktajam bezdarbam uzņēmumos trūkst strādājošo?

Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā internetā redzams, ka Liepājā palielinājies darba vakanču skaits. Visvairāk meklē tirdzniecības darbiniekus, strādniekus mežizstrādē, šuvējas. Papētot darba sludinājumus laikrakstā, arī tur tāpat nedaudz palielinājies darba piedāvājumu skaits. Meklē šoferus, pārdevējas, strādniekus kokapstrādē, ir arī pa kādam konkursam direktoru amatiem.

Kā skaidrot pretrunīgo situāciju, ka pieprasījums pēc darbiniekiem ir aizvien lielāks, kaut arī bezdarbs joprojām ir augsts? Katrai no pusēm – darba devējiem un darba ņēmējiem – ir savs viedoklis. Uzņēmēji teic, ka labus darbiniekus grūti atrast, jo bez darba esošo cilvēku kvalifikācija neatbilstot darba devēju prasībām. Liepājas uzņēmēji uzsver profesionālās izglītības nozīmi investīciju piesaistē, norādot, ka nepieciešams veicināt kvalificētu speciālistu sagatavošanu Latvijā, jo pašlaik to trūkstot.

Toties sašutis par situāciju ar strādājošo atalgojumu ir Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Toms Meiers: “Vienmēr jau būs tā, ka katra no iesaistītajām pusēm saka ko savu. Tā arī attiecībā uz darba devējiem un ņēmējiem,” viņš uzskata. “Lielākā bēda ir tā, ka daļa joprojām dzīvo tādā kā krīzes iespaidā. Tas darba devējiem šķiet izdevīgi, jo īpaši privātajā sektorā strādājošajiem. Ar krīzes saukļiem taupa uz darbinieku rēķina.”

“Tāpēc, pirmkārt, darbinieku trūkums bezdarba apstākļos, manuprāt, ir skaidrojams ar to, ka notiek manipulēšana ar darba ņēmējiem. Aizbildinoties ar krīzi, darba devēji taupa uz algu, sociālās apdrošināšanas, darba apstākļu uzlabošanas utt. rēķina. Situācija ir gaužām neapskaužama.

Otrkārt, ir jāmet akmens arī Valsts nodarbinātības aģentūras dārziņā, jo darba meklējumu sludinājumu virknē, ko tā nemitīgi aktualizē, taču ir redzams, ka darbiniekus ilgstoši meklē vieni un tie paši uzņēmumi. Lielākoties tie ir arī mūsu uzmanības lokā ar neizmaksātām algām un citiem pārkāpumiem. Man šķiet, ka NVA nemaz īsti nezina, kas notiek, un par to neinteresējas. Liek tikai sludinājumus, lai tādējādi attaisnotu savu darbību. Vairāk izskatās, ka tas viss tikai ķeksīša pēc. Lai izskatītos, ka aģentūra darbojas, bet cilvēki vienkārši nevēlas strādāt. Taču tas būtu pārāk vienkāršs skaidrojums.

Treškārt, tomēr uzskatu, ka arī pabalstu sistēma valstī neveicina attīstību. Tie nebeidzamie pabalsti tikai samaitā cilvēkus, no kuriem daļa jau ir degradējusies.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 27. jūnija numurā.

#kvards-20120627-03#