Neziņa dzen stresā

Tirdzniecības centros (TC) jau kopš gada nogales slēģi ir priekšā daudzām bodītēm, arī konceptveikalam “MA:LA”, ko TC “Kurzeme” atvēra 2019.gada vasarā.

Veikaliņa saimnieks Gustavs Pelēcis stāsta, ka plāno vērsties finanšu institūcijā “Altum” pēc aizdevuma apgrozāmajiem līdzekļiem.

“Paldies Dievam, tur tās procentu likmes ir diezgan labas. Vismaz tādā veidā mēģināsim izdzīvot,” viņš saka.

Veikala telpu iznomātājs esot pretimnākošs, līdz ar to īres maksa šobrīd neesot galvenā problēma. Vislielākās raizes butika “MA:LA” īpašniekiem sagādājot tādas preces, kas bojājas, piemēram, našķi, šampūni u.c.

“Labi, tos mēs drīkstētu tirgot arī šobrīd, taču tik nelielu sortimentu piedāvāt nebūtu jēgas. Mūsu veikala būtība ir viss pārējais, ko ikdienā tirgojam.

Tāpēc mums jārēķinās, ja veikalu atveram, piemēram, maijā, tad būs vesela čupa produkcijas, kas vairs nebūs tirgojama.”

Labdarības veikals “Otrā elpa” saka lielu paldies namīpašniekam, uzņēmējam Jurim Aizezeram, kurš janvārī nomas maksu atcēlis pilnībā.

“Tas mums dod iespēju turpināt cerēt, ka izdzīvosim un pēc ierobežojumu atcelšanas spēsim arī strādāt. Taču vēl jau ir citi izdevumi, kas nekur nepazūd, piemēram, par apsardzi, internetu,” teic veikalu tīkla “Otrā elpa” personāla vadītāja Dace Ekšteta.

Viņa neslēpj raizes par labdarības veikala nākotni. Neziņa par turpmāko dzenot stresā. “Ja skaidri zinātu, ka veikali būs slēgti, piemēram, pusgadu, tad noteikti ātrumā izveidotu interneta veikalu vai meklētu citu alternatīvu.

Taču nemitīgi cerēt, ka drīz varēs atvērt… Neskaidrība ir tā, kas tiešām rada papildu stresu.”

Cenšas palīdzēt nomniekiem

“Arī mūs un mūsu nomniekus jau no pavasara ietekmē Covid-19 krīze un tās radītās sekas, un šobrīd nav zināms, kā attīstīsies situācija un kad tiks atcelti noteiktie ierobežojumi tirdzniecības nozarē.

Šajā situācijā cieš gan iznomātājs, gan nomnieks, un tas ir normāls process, ka pašreizējos apstākļos nomnieki lūdz samazināt telpu nomas maksu.

Tiesa, valsts atbalsta programmas ir, bet faktiski tās izmantot un kvalificēties to prasībām var tikai atsevišķi nomnieki, līdz ar to abas puses ir atstātas bez palīdzības,” stāsta TC “Kurzeme” pārstāve Alīna Skangale.

Tirdzniecības centrs kā iznomātājs jau no pirmā Covid-19 viļņa, kas sākās pagājušā gada pavasarī, iespēju robežās piemērojot nomas maksas atlaidi un sola darīt arī turpmāk.

“Jo mūsu interesēs ir saglabāt sadarbību ar esošajiem nomniekiem ilgtermiņā, lai mazinātu krīzes radītās sekas un turpinātu kopējās attīstības ieceres attiecībā uz TC “Kurzeme”,” pauž tā pārstāve.

Saviem nomniekiem ar nomas maksas atlaidēm cenšas palīdzēt arī tirdzniecības centru “Baata” un “XL Sala” apsaimniekotāji, pauž AS “LPB” pārstāve Daiga Feldmane.

“Palīdzam, cik nu varam. Arī mums tās ir izmaksas, nekustamais īpašums tāpat ir jāapsaimnieko.”

Vai arī tirdzniecības centru “Ostmala” un “Rietumu centrs” nomniekiem ir grūtības ar norēķiniem? Uzņēmējs Argots Lūsiņš, kura uzņēmumiem pieder minēto lielveikalu ēkas, atturas sniegt atbildi, jo ēku apsaimniekotāju un nomnieku attiecības esot līdzīgas kā medicīnā, kur “ārsti informāciju par pacienta veselības stāvokli nedrīkst izpaust”.

Samazinās patēriņš

Kaut arī komunālo pakalpojumu sniedzēji pagaidām nesaredz ievērojamu kritumu uzņēmējiem izrakstīto rēķinu apmaksā, tomēr atsevišķi klienti Liepājā vērušies pēc palīdzības. Lielākoties lūdzot atlikt maksājumus uz vēlāku laiku.

“Līdz ar ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā samazinājies gan juridiskā segmenta klientu elektrības patēriņš, gan arī uzņēmumu maksātspēja. Pagājušā gada pirmajā pusē būtiskāk tika skartas izmitināšanas un ēdināšanas nozares.

Toties šobrīd pandēmijas ietekmi līdz ar pieprasījuma kritumu izjūt uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu.

Situācija uzņēmējdarbības nozarēs ir mainīga. Uzņēmēji ātri spējuši pielāgoties un izdarīt nepieciešamās izmaiņas – ir mērķtiecīgi samazinātas pieslēgumu jaudas, kā arī apzināts nepieciešamais patēriņš,” laikrakstam pastāsta “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere, uzsverot, ka lielākā daļa uzņēmumu, ja ir paredzamas grūtības, sazinoties un izmantojot gan konsultācijas par energoefektivitātes iespējām, gan par īstermiņa parādu apmaksu pa daļām.

SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons saka, ka ir atsevišķi gadījumi, kad klientam apturēta saimnieciskā darbība. Šie uzņēmumi lielākoties izvēloties neapsildīt darbam nepieciešamās telpas, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu.

“Ir bijušas situācijas gan vīrusa izplatības tā saucamajā pirmajā vilnī, gan otrajā, kad klients lūdz pagarināt rēķinu apmaksas termiņu. Klienti, kuri vērsās pēc palīdzības pavasarī, veiksmīgi nokārtojuši savas saistības līdz apkures sezonas uzsākšanai,” pauda J. Jansons.

Arī “Liepājas enerģija” saviem klientiem izrādot pretimnākšanu, proti, neaprēķinot kavējuma soda naudu un pagarinot rēķinu apmaksas termiņu.

“Lielākoties grūtības ar rēķinu apmaksu radušās viesnīcu, kafejnīcu, veikalu un sporta zāļu saimniekiem.

Jāatzīmē, ka vīrusa ietekmi uz rēķinu apmaksu mūsu uzņēmums visvairāk izjuta pērn aprīlī. Otrajā vilnī klienti retāk vēršas pēc palīdzības, un tas varētu būt skaidrojams ar valsts atbalstu attiecīgo nozaru komersantiem,” skaidro J. Jansons.

Arī uzņēmumam “Liepājas enerģija” vīrusa laiks aktīvajā apkures sezonā esot liels izaicinājums, jo siltumenerģijas patēriņa paradumi pilsētā kopumā esot krasi mainījušies. Tas liekot pārplānot katlumāju darba režīmu, bet situācija ar debitoriem kopumā esot stabila.

Iespējams, ne visi atsāks darbu

SIA “Liepājas ūdens” ar lūgumu pagarināt maksājumu termiņus vai piešķirt atlaides maksājumiem par saņemtajiem pakalpojumiem vērsušies pieci uzņēmumi – viesnīcas, restorāni un tirdzniecības centrs.

“Izteiktāks sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu realizācijas samazinājums un atbilstoši mazāks iekasēto maksājumu apmērs bija 2020.gada maijā un decembrī.

Bet šis rādītājs neatspoguļo uzņēmēju maksātspēju,

drīzāk gan ūdenssaimniecības pakalpojumu pieprasījuma izmaiņas. Tomēr jāuzsver, ka pērn mūsu abonenti ir godprātīgi izvērtējuši savu maksātspēju un ir samaksāti visi izrakstītie rēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem,” pastāsta “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs Andis Dejus.

Tāpat viņš piebilst, ka atšķirībā no citiem maksājumiem, piemēram, par telpu nomu, dažādu pakalpojumu abonēšanu, maksa par ūdenssaimniecības pakalpojumiem tiekot aprēķināta tikai par faktiski uzskaitītajiem pakalpojumiem.

Uzņēmējdarbībā noteikto ierobežojumu dēļ gan 2020.gada pavasarī, gan rudens un ziemas periodā daudziem abonentiem saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms un atbilstoši izmaksas esot kritušās par 50–95 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vidējiem rādītājiem.

“Ir gadījumi, kad pēc abonentu lūguma esam vienojušies par īslaicīgām izmaiņām līguma nosacījumos, kas ļauj samaksu par pakalpojumu veikt pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Tāpat nodrošinām nepārtrauktu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu saviem abonentiem arī ilgstošāku maksas kavējumu gadījumos,” skaidro A. Dejus.

PS “Vides pakalpojumi Liepājai” izpilddirektore Ramona Pitena pastāsta, ka pandēmija Liepājā esot atstājusi ietekmi arī uz atkritumu apsaimniekošanas nozari.

“Galvenās izmaiņas ir saistītas ar atkritumu daudzuma “migrāciju” no komercsektora jeb juridiskajiem klientiem uz privāto sektoru. Pirmā Covid-19 viļņa laikā novērojām, ka daudzi ēdināšanas uzņēmumi spēja pielāgoties ārkārtējās situācijas apstākļiem un to pārdzīvoja itin veiksmīgi.

Vasarā Liepājā ļoti jūtama bija tūrisma aktivizēšanās, un, lai gan nenotika ierastie lielformāta koncerti un festivāli, tūristu pieplūdums bija būtisks.

Tas viesnīcām, ēdināšanas un citiem tūrisma nozares uzņēmumiem ļāva atgūties un turpināt darbu arī rudenī. Taču otrais vilnis ir radījis smagāku iespaidu,” stāsta R. Pitena.

Viņa teic, ka PS “Vides pakalpojumi Liepājai” pieļauj, ka starp klientiem, ar kuriem rudenī vienojās par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apjoma samazinājumu (mainījām atkritumu izvešanas grafiku, būtiski samazinot izvešanas dienu skaitu, mainījām konteineru skaitu, pārgājām uz atkritumu izvešanu pēc pieprasījuma un fakta, kā to ļauj Liepājas pilsētas saistošie noteikumi, u.tml.), būs tādi, kas pavasarī darbu neatsāks.

“Pirmsšķietami visvairāk klientu, kas pavasarī darbu neatsāks, būs no ēdināšanas sektora. Taču, kā jau minēts, pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas un noteikto ierobežojumu dēļ, kad ievērojama iedzīvotāju daļa strādā no mājām, būtiski palielinājies atkritumu apjoms dzīvojamā sektorā,” teic R. Pitena.

Tāpat viņa norāda, ka, vērtējot visu pagājušo gadu, kopējais Liepājā izvesto sadzīves atkritumu apjoms esot krities par apmēram 100 tonnām. “Šis kritums gan vairāk saistāms ar arvien pieaugošo atkritumu šķirošanu – jāatzīst, dalīti vākto atkritumu ziņā Liepāja ir līdere Latvijā,” piebilst R. Pitena.

“Esam saņēmuši lūgumus no juridiskajiem klientiem gan mainīt atkritumu izvešanas grafikus, samazinot izvešanas biežumu, gan samazināt atkritumu konteineru skaitu. Ir arī klienti, ar kuriem esam vienojušies par pakalpojuma apturēšanu uz laiku vai atkritumu izvešanu pēc fakta, klientam individuāli piesakot pakalpojumu, – lielākoties tie ir ēdināšanas sektora uzņēmumi. Atsevišķos gadījumos ar klientu esam vienojušies par atlikto maksājumu. Ir bijuši daži gadījumi, kad juridiskā sektora klienti pie mums vērsušies ar lūgumu samazināt atkritumu izvešanas maksu. Šajos gadījumos gan akcentējam, ka maksas samazināšana nav iespējama, jo maksu par atkritumu apsaimniekošanu veido gan atkritumu poligona tarifs un dabas resursu nodoklis, gan arī līgums ar pašvaldību, kas noslēgts pēc iepirkuma,” stāsta R. Pitena.

SIA “Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons savukārt teic, ka klientu rēķinu apmaksas kultūra par saņemtajiem pakalpojumiem pandēmijas laikā neesot būtiski mainījusies.

“Uzņēmumi, kas turpina strādāt un izmanto mūsu pakalpojumus, norēķinus veic ierastajā kārtībā, bez īpašām izmaiņām. Protams, ir nozares, kas no noteiktajiem ierobežojumiem cieš vairāk, proti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, izglītības iestādes, noteiktas tirdzniecības vietas un citi uzņēmumi, kas darbojas apkalpojošā sfērā un kam šobrīd liegta pakalpojumu sniegšana, bet šie uzņēmumi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu uz nenoteiktu laiku ir pārtraukuši vai arī maksimāli samazinājuši, līdz ar to grūtības ar norēķiniem nerodas,” pauž A. Karlsons.

Termiņu pagarinās

Janvārī Liepājā iedzīvotāji un arī uzņēmēji saņēma nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paziņojumus ar 1. ceturkšņa apmaksas termiņu – 31.marts.

“Sekojam līdzi aktuālajām norisēm valstī.

Ja gada sākumā vēl cerējām, ka situācija varētu uzlaboties, tad šobrīd ir skaidrs, ka ierobežojumi tik ātri nebeigsies,

līdz ar to pirmā maksājuma termiņš tiks pagarināts. Martā tiks veiktas izmaiņas, un tiem, kuriem būs grūtības samaksāt nodokli norādītajā laikā, termiņš tiks pagarināts, nepiemērojot soda naudu,” pastāsta Liepājas domes pārstāve Zita Lazdāne.

Viņa norāda, ka Liepājas domes Ekonomikas nodaļa regulāri monitorē situāciju un sazinās ar uzņēmējiem par viņu aktuālajām vajadzībām, apkopo jaunāko informāciju par dīkstāves un citu pabalstu saņēmējiem.

Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs pagājušonedēļ veicis aptauju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un viesnīcās.

“Salīdzinot ar pērnā gada martu, kopumā situācija ar pabalstu un grantu pieejamību ir uzlabojusies. Visvairāk vietējie tūrisma uzņēmēji no pašvaldības sagaida, lai tā nepiemēro soda naudu par NĪN, kā arī atbalsta reklāmu,” pauž Liepājas domes pārstāve.

Viņa arī akcentē, ka visi nozīmīgākie atbalsta mehānismi uzņēmējiem ir valsts rokās, pašvaldībai nav īsti citu rīku bez NĪN atlaidēm, nodokļa apmaksas termiņa pagarinājuma, dažādiem projektu konkursiem, publicitātes atbalsta.

Šogad izsludināti jau divi līdzfinansējuma konkursi – kultūras projektu konkurss (kopējais finansējums 50 000 eiro) un sociālās iekļaušanas veicināšanas projektu konkurss (100 000 eiro).

Tāpat pērnā gada nogalē tika izsludināts mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta konkurss (kopējais finansējums 112 000 eiro) ar mērķi realizēt projektus šogad.

Dod cerību cīnīties tālāk

Esam tikušies ar pārstāvjiem no tām nozarēm, kuras nevar strādāt Covid-19 ierobežojumu dēļ, un viņi atzīst, ka šobrīd lielākās problēmas ir segt telpu nomas maksu, jo uzņēmums strādāt un nopelnīt līdzekļus nevar, bet neviens tos no maksājumiem nav atbrīvojis.

Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi jaunu atbalsta mehānismu nomas maksas daļējai segšanai, par pamatu ņemot Lietuvas piemēru, kur šāds mehānisms ir ieviests.

Taču pēc daudzām diskusijām tika pieņemts lēmums neveidot jaunu atbalsta mehānismu tieši nomas maksas segšanai, bet gan dubultot atbalstu jau esošajā programmā.

Proti, tiek paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks granta jeb dāvinājuma piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, atbalsta programmu papildinot ar jauniem kvalifikācijas kritērijiem.

Šis atbalsts ir stipri dāsnāks, un uzņēmējs var pats izlemt, kā šo grantu izlietot.

Šeit nav nozaru ierobežojuma – no janvāra līdz maijam atbalstam var kvalificēties dažādu jomu uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbildīs vienam no vairākiem kritērijiem.

Esmu gandarīts, ka valdībai beidzot izdevies vienoties par šīs atbalsta programmas paplašināšanu. Tiešām ticu, un arī paši uzņēmēji ir pauduši, ka šis ir tas atbalsts, kas ļaus pārvarēt kovida laiku, un tas dod cerību cīnīties tālāk.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs

Uzziņai

• Latvijā uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji decembrī ir pasliktinājušies. Tie nedaudz samazinājušies rūpniecībā un būvniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā.
• Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, decembrī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā bija -11,7%. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 5,6 procentpunktiem.
• Noskaņojuma rādītāji jau otro mēnesi ir negatīvi un turpina samazināties gan visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, gan arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā un remontā, skaidro Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
• Zemākie rādītāji ir degvielas mazumtirdzniecībā un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā.
• Jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu atbildes bija snieguši mēneša sākumā, kad pašreizējie stingrie mazumtirdzniecības ierobežojumi vēl nebija spēkā.
• Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Avots: CSP