Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 20. septembris

Vārdadiena: Ginters, Guntra, Marianna

Bordāns: Ar "Abora" netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību  (22)

Atslēgvārdi liepājas cietums | būvniecība | tieslietu ministrija

Foto: Edijs Pālens/LETA

Ar būvnieku SIA "Abora" netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien, 6.septembrī, pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, "ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai," jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.

Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu. "Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums," sacīja ministrs.

"Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot," piebilda politiķis.

Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums "Abora", kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro.

Liepājās cietuma būvniecība pašlaik ir 2020.gada budžeta pieņemšanas klupšanas akmens, piektdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

"Mēs esam nedēļām ilgi strādājuši intensīvā režīmā, partijas un ministrijas atrada kompromisus, vienojās par prioritātēm, kas būtu labas sabiedrībai. Tomēr pēdajais klupšanas akmens izrādījās Liepājas cietuma būvniecības termiņš," skaidroja Ministru prezidents.

Kariņš atgādināja, ka budžeta iespējas patlaban neparedz Liepājas cietuma būvniecību, bet tas būtu iespējams no 2022.gada.

"Mums ir jāskatās uz reālām naudas iespējām, bet naudas valstī ir tik, cik ir. Rezultātā Liepājas cietuma būviecības termiņš mums neļāva vienoties par 2020.gada budžetu. Katrā ziņā es turpināšu strādāt ar visiem koalīcijas partneriem, lai atrastu kopsaucēju. Mēs atradīsim risinājumu," uzsvēra premjers.

Būvuzņēmējs "Abora" tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. 

Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam.

Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā "apstākļus" būvniecības tirgū, tādējādi ar "Abora" netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību.

Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums. "Tas būs starptautisks konkurss, kurā visdrīzāk uzvarēs starptautisks uzņēmums," piebilda Bordāns.

Ministrs pieļāva, ka jauna konkursa rezultātā cietuma būvniecība varētu sadārdzināties. Šādu situāciju viņš skaidroja ar "dažādiem objektīviem apstākļiem".

Bordāns kritizēja cietuma celtniecības nemitīgu atlikšanu, nesaskatot tam objektīvus iemeslus. "Mēs braucām pat uz Parīzi, atradām kredītus, nauda nav problēma, taču projekts tika pārcelts," teica ministrs.

Iepazīstoties ar pieejamo informāciju, Bordāns uzskata, ka "daudz pareizāk un tālredzīgāk būtu rīkot jaunu iepirkumu", jo rezultātā būs iespēja pavērties "normālam tirgum". 

Bordāns uzskata, ka, neparakstot līgumu ar iepirkuma uzvarētāju, būvnieks varētu vērsties tiesā. "Man būs jāargumentē, kāpēc tas ir patlaban pamatoti. Domāju, ka esošā situācija dos argumentus, ka lēmums bija pamatots," sacīja politiķis.

Politiķis gan pavēstīja, ka viņš izmantojis savas pilnvaras, mēģinot iegūt informāciju par tā dēvēto būvuzņēmēju karteļa lietu. "Maksimāli izmantojot savas iespējas, pielaides, gūstot informāciju, neguvu nekādu apliecinājumu, ka uzņēmumam būtu anulēts industriālās drošības sertifikāts," teica Bordāns.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupa rosina par pieciem miljoniem eiro samazināt nākamajam gadam Liepājas cietuma būvniecībai paredzētos izdevumus, tādējādi cietuma būvniecību attiecīgi sākot vēlāk - 2022.gadā, taču Tieslietu ministrija (TM) turpina uzstāt uz būvniecības ātrāku sākšanu, piekrītot izdevumus nākamajam gadam samazināt tikai par 2,5 miljoniem eiro.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, TM politiskās vadības pozīcija šodien kavējusi nākamo gadu prioritāro pasākumu izskatīšanu un apstiprināšanu valdībā.

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai šodien valdības sēdē iesniegtajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam rosināts noteikt, ka TM nākamajā gadā cietuma būvniecībai ieplānotā summa jāsamazina par 5,09 miljoniem eiro.

FM ziņojumā tāpat norādīts, ka TM līdz 10.septembrim būtu jāiesniedz grozījumi ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijā, paredzot nepieciešamo finansējumu sākot no 2022.gada, tam paredzot 45 miljonus eiro.

Vienlaikus šodien valdībai TM iesniegusi informatīvo ziņojumu par jaunā Liepājas cietuma būvniecībai uzsākšanai nepieciešamo rīcību.

TM sagatavotajā protokollēmuma projektā norādīts, ka valdībai būtu jāatļauj ministrijai uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības cietuma būvniecībai Liepājā laikposmā no 2020. līdz 2023.gadam 130 754 785 eiro apmērā, lai nodrošinātu jaunā Liepājas cietuma būvniecību, kopumā par 135,8 miljoniem eiro, tai skaitā 2020.gadā 2,5 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 60 miljonu eiro apmērā, 2022.gadā - 63,4 eiro apmērā un 2023.gadā - 9,8 miljonu eiro apmērā.

Kā vēstīts, par jauna cietuma nepieciešamību Latvijā tiek runāts jau ilgstoši. Kā norādījusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure, lai arī ieslodzīto skaits desmit gadu laikā ir samazinājies no aptuveni 7000 līdz 3500, atbilstošus apstākļus visiem aizvien nav iespējams nodrošināt. Pēc viņas teiktā, izbūvējot jaunu Liepājas cietumu, varētu likvidēt vismaz trīs vecās ieslodzījumu vietas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) jūnijā sarunā ar aģentūru LETA kritizēja iepriekšējo valdību pieņemtos lēmumus par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu, jo tas liecinot par politisko nedrošību.

"Šis jautājums ir populistiski atlikts pēdējos desmit gadus, bet patlaban es spēju pierādīt šī projekta nepieciešamību - tā ir drošība un sabiedrības attīstība. Patlaban šis ir vairāk kā pamatots projekts.

Esmu ieguvis projekta starptautisku ekspertu novērtējumu, kurā uzsvērts, ka tas ir adekvāts un būs viens no labākajiem paraugiem Eiropā," iepriekš uzsvēra Bordāns.

Liepājas cietuma būvniecības projekta provizoriskā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas kontu sistēmai ir 140 000 eiro 2019.gadā, 8 511 418 eiro 2020.gadā, 60 000 766 eiro 2021.gadā, 63 441 964 eiro 2022.gadā un 9 853 980 eiro 2023.gadā.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumā ar komisijas lēmumu par uzvarētāju atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, ko iesniedzis būvuzņēmums SIA "Abora", kas piedāvā cietumu līdz 2023.gadam uzbūvēt par 113,597 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja "Tiesu nama aģentūra".

Tāpat vēstīts, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, tomēr patlaban šo prioritāru pasākumu īstenošanai pieejami 130 miljoni eiro.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā augs par 2,8%, tādējādi nākamā gada budžetā nodrošinot papildus līdzekļus teju 600 miljonu eiro apmērā.

Pēc Reira teiktā, no šiem līdzekļiem 500 miljoni eiro jau ir sadalīti virknei pasākumu, par kuriem lēmumi tikuši pieņemti iepriekš, piemēram, pensiju indeksācijai paredzēts novirzīt papildus 166 miljonus eiro.

Līdz ar to fiskālā telpa jeb papildus pieejamie līdzekļi ministriju prioritāro pasākumu īstenošanai 2020.gadā patlaban ir 130 miljoni eiro, tāpēc sagaidāmas politiskās diskusijas par to, kādiem pasākumiem sadalīt pieejamos līdzekļus.

Ministru kabinets piektdien cer vienoties par prioritārajiem pasākumiem, kuriem 2020.gada budžetā piešķirt papildus pieejamos līdzekļus, ceturtdien mediju pārstāvjiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

  • Komentāri (22)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Bizness

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!