Turpmākajos gados Liepājas ostā ar atsevišķu fondu un programmu atbalstu dažādos projektos kopumā ieguldīs gandrīz 45 miljonus eiro. Lai parādītu dabā, kur un kādas ieceres īstenos, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība pagājušonedēļ masu mediju pārstāvjiem rīkoja izbraucienu pa ostu ar jauno loču kuteri “Ausma”.

Pa ceļam “Ausma”, kuru stūrē maiņas kapteinis Dzintars Jēkabsons, uz kravas kuģi “Haithabu” nogādā loci Jāni Liepu, kuram jāpalīdz kuģim droši ienākt un pietauvoties ostā. “Jo loču kuģis ir paredzēts tikai darbam, nevis izklaidei,” norāda SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Vidēji dienā loči uz kuģiem jāved sešas septiņas reizes, aktīvajā kravu pārvadāšanas sezonā vēl biežāk.

“Haithabu” ieradies no Dānijas, un loci tas gaida reidā aiz ostas vārtiem. Braucot ar ātrumu 17 mezgli stundā, “Ausma” nepilnu 20 minūšu laikā pēc atiešanas no Loču tornim iepretim esošās piestātnes jau ir līdzās kravas kuģim, un locis veikli pārkāpju uz “Haithabu”.

Tālāk “Ausma” kuģo atpakaļ uz Karostas kanālu, un SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis pastāsta, ka ostas dziļums šobrīd liedz pilnībā uzkraut “Panamax” klases kuģus, kuriem ir liela iegrime. “Kad jāpiekrauj kuģis līdz 70 tūkstošiem tonnu, tad Liepājas ostā to pilnībā izdarīt nevar. Maksimālais dziļums ostā ir vien 12 metri, bet, lai piekrautu pilnu panamaksu, nepieciešams dziļums 13 un vairāk metru. Šobrīd ostas kompānijas fraktē speciālu iekraušanas kuģi, lai kravas operāciju pabeigtu atklātā jūrā. Ostā lielo kuģi uzpilda līdz 55 tūkstošiem tonnu, pēc tam ārējā reidā vairāk nekā sešas jūdzes no ostas vārtiem atlikušo kravu no viena kuģa iekrauj otrā. Skaidrs, ka tas ir gan dārgi, gan arī šo procesu ietekmē laikapstākļi, līdz ar to tas ne vienmēr ir iespējams.”

Sagaidāms, ka pēc dažiem gadiem ar pilnu kravu Liepājas ostu varēs atstāt arī lielie kuģi, jo Liepājas SEZ pārvalde, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, investēs kopumā aptuveni 40 miljonus eiro kuģu ceļu padziļināšanai, kuģošanas drošības paaugstināšanai, kā arī autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai.

Lai nodrošinātu kuģu maksimāli drošu piekļuvi ostai no jūras puses, atjaunos Liepājas ostas hidrotehniskās aizsargbūves. Tāpat iecerēts demontēt ostas piestātni Nr.1 līdzās Ūdenslīdēju mācību centram, kas ir kā apendikss kuģu ceļā no Karostas vārtiem līdz izgriežamajam tiltam, skaidro SEZ pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis. Demontējot šo piestātni un nostiprinot krastu, Karostas kanāls tiks iztaisnots un kuģiem vairs nebūs jāapbrauc gadiem ilgi neizmantotā piestātne.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25.jūlija numurā.

#kvards-20170725-01#