Lai gan pērn Liepājā būvniecībā ieguldīts par 22 miljoniem latu mazāk nekā 2009. gadā, pabeigti gan infrastruktūras un ražošanas, gan arhitektoniski izteiksmīgi objekti, raksta “Dienas Bizness”.

Liepājā pērn būvniecībā ieguldīti nepilni 30 miljoni latu, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, taču speciālisti to skaidro gan ar būvniecības izmaksu samazināšanos, gan arī ar pragmatiskākiem, pārdomātākiem projektiem. “Par aizvadītā gada rezultātiem būtu grēks sūdzēties. Gads bijis veiksmīgs gan “skaitļos”, gan arī objektu klāsta, arhitektoniskā izpildījuma un funkcionalitātes ziņā. Specifika ir tā, ka 2010. gadā liels uzsvars bija uz inženierbūvēm un komunikāciju attīstīšanu,” Liepājas veikumu būvniecībā komentē pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone.

Kā sniega pika

Lielākais ceļu būves objekts Liepājā pēc neatkarības atjaunošanas – ostas pievadceļš 2,8 kilometru garumā varētu radīt sniega pikas efektu, jo palīdzēs sakārtot un attīstīt tam pieguļošās teritorijas, cer I. Ansone. Augstu viņa vērtē veikumu centralizētās siltumapgādes infrastruktūras sakārtošanā – tas, viņasprāt, ir ilgtermiņa ieguldījums ar pozitīvu ietekmi enerģijas taupīšanā un vides aizsardzībā. Lai arī bijušas kļūdas, īstenojot veloceliņa izbūves projektu, taču ar to sperti konkrēti soļi, lai pilsētā īstenotu pērn apstiprināto Vides pieejamības programmu. Tā paredz nodrošināt labāku pārvietošanos jebkurai personai – invalīdiem, veciem cilvēkiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem, tūristiem ar riteņsomām. Atrisinātas applūstošā dzīvojamā rajona – Zaļās birzs virszemes ūdeņu novadīšanas problēmas. Pērn tapuši arī jauni ražošanas objekti – koģenerācijas iekārta SIA Liepājas enerģija, divas zivju saldētavas asociācijai Kurzemes zvejnieki.

Krāšņo pilsētvidi

Rekonstruējot vēsturiskas celtnes, tapušas divas jaunas biroju ēkas. Pie jauna korpusa ticis Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mācību centrs. Daļēji apdzīvots ir Hansa invest 1,4 miljonus latu vērtais veikalu – biroju komplekss. Popularitāti izpelnījušās pilsētas himnas bronzas skulptūras. Pēc 2009. gada nogalē notikušā ugunsgrēka renovēts mūzikas klubs Fontaine Palace.
Viena no vizuāli interesantākajām celtnēm ir vairākus gadus būvētais a/s UPB vairumtirdzniecības noliktavu komplekss, kas, novietots pie Liepājas vārtiem – Brīvības ielā, naktī izgaismots ar lēni mainīgām krāsu spēlēm, kalpo par savdabīgu orientieri pilsētvidē.
“Šī ēka atbilst mūsu izpratnei par modernu tehnisko arhitektūru – racionāla, pragmatiska, bet stilīga,” objektu raksturo a/s UPB prezidents Uldis Pīlēns. Ēka vienlaikus esot projektēta kā UPB holdinga inženieru varēšanas apliecinājums un Aile grupas stikloto konstrukciju demonstrējums.

“Ēkai ir arī zināma mārketinga funkcija,” atzīst U. Pīlēns. Sākotnēji iecerēta pašu vajadzībām, bet, pārceļot UPB darbību lielākoties aiz Latvijas robežām, plāni mainījušies, un jaunbūvi paredzēts iznomāt kāda vairumtirgotāja reģionālajai pārstāvniecībai.  

Ilgtermiņa projekti

Par gaidāmajiem būvniecības apjomiem šogad galvenā arhitekte neņemas spriest, taču norāda, ka skaidri iezīmējušies svarīgākie būvniecības procesa virzieni. Turpināsies infrastruktūras objektu būvniecība: rekonstrukcija divās Liepājas maģistrālajās ielās, sāksies pilsētas ielu apgaismojuma sistēmu rekonstrukcija. Turpināsies siltumapgādes sistēmu modernizācija un ēku siltināšana.

Pašvaldība un būvvalde īpašu vērību pievērš tam, lai ēku energoefektivitātes projektu īstenošanas gaitā celtnieki nebojātu pilsētas vēsturisko arhitektūru. Liepājas teātris, Latviešu biedrības nams un pilsētas muzejs tiks sakārtoti gan no iekšpuses, gan ārpuses, taču tā, lai saglabātu šo ēku vēsturisko arhitektūru un pat izceltu to vērtību. Jauni industriāli projekti top gan a/s Liepājas metalurgs, gan speciālajā ekonomiskajā zonā.

2010. gadā pabeigts arī vairumtirdzniecības noliktavu komplekss, kas novietots pie Liepājas vārtiem – Brīvības ielā.