Cauruļvadu izbūvi no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas uz Liepājas ostu apgrūtinātu neatrisinātie zemes īpašumu un ekoloģiskie jautājumi, kas būtu liels šķērslis jauna cauruļvada būvniecības laikā gan Latvijā, gan Lietuvā, uzskata transporta nozares eksperts Kalvis Vītoliņš.

Viņš skaidro, ka šajā gadījumā ir svarīgi, kas un kā ne tikai piedāvās, bet arī garantēs vienotu Latvijas piedāvājumu šāda cauruļvada būvniecībai. “Mums jāatzīst, ka šādus projektus daudz vieglāk ir realizēt Ķīnā, kura viegli var izpildīt to, ko tā ir garantējusi. Mums savukārt ļoti svarīgi apzināties, kā varam izveidot savu – Latvijas – piedāvājumu un kā garantēt, ka “maza protesta grupiņa pseido aktīvistu” šī objekta sabiedriskās apspriešanas laikā “nenoraks visu projektu”, ar ko daudziem investoriem jau ir bijis jāsaskaras,” uzsver Vītoliņš.

Kā ziņots, Polijas prezidents Broņislavs Komarovskis, pirms pāris mēnešiem viesojoties Latvijā, kā būtisku minēja Liepājas ostas un Polijas kompānijas “PKN Orlen” un Liepājas ostas sadarbību naftas produktu transportēšanā, kas ir vienlīdz nozīmīgi gan Latvijas, gan Liepājas ostai, gan arī Polijas uzņēmumam.

Vēl agrāk “Orlen Lietuva” ģenerāldirektors Ireneušs Fanfara norādīja, ka Polijas naftas kompānijai “PKN Orlen” piederošais Lietuvas naftas koncerns “Orlen Lietuva” līdz šī gada beigām plāno izvērtēt, vai un kurā virzienā būvēt cauruļvadu no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, un viens no potenciālajiem virzieniem ir Liepājas osta.

Kompānija jau 2008.gadā paziņoja, ka apsvērs naftas produktu vada būvi no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas uz Latvijas ostām, ja tai neizdosies panākt vienošanos ar Klaipēdu.

Tiek vērtēti trīs virzieni – Klaipēda, Būtiņģe un Liepāja. Cauruļvada būvniecība tiek vērtēta, lai samazinātu loģistikas izmaksas, jo produktu transportēšana šādā veidā esot ievērojami lētāka nekā pa dzelzceļu.