Cietuma būvniecībā plāno piesaistīt arī Liepājas uzņēmumus
SIA “Citrus Solutions”, kas uzvarējusi iepirkumā par jaunā cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem, šajā projektā plāno piesaistīt arī Liepājas uzņēmumus un darbaspēku.
liepajniekiem.lv
Novembra nogalē SIA “Tiesu namu aģentūra” ar “Citrus Solutions” parakstīja līgumu par kopējo summu 125,8 miljoni eiro (neskaitot pievienotās vērtības nodokli). Jaunā cietuma būvniecību paredzēts pabeigt 34 mēnešu laikā.
“Citrus Solutions” valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Jūlija Zandersone skaidro, ka pirmā gada laikā – līdz 2023. gada novembra beigām – tiks veikti projektēšanas darbi, kā arī uzsāks būvlaukuma sagatavošanu.
“Pēc projekta ekspertīzes un saskaņošanas 2024. gadā sāksies aktīvie celtniecības darbi.
Plānots, ka šajā “pīķa” laikā objektā vienlaikus strādās līdz 300 cilvēkiem. Darbaspēka vajadzēs daudz, un mēs labprāt iesaistīsim darbos partnerus no Liepājas.
Konkrētus uzņēmumus vēl nosaukt ir par agru, bet mēs esam atvērti sadarbībai, un Liepājas uzņēmumi tiks uzrunāti. Liepājas cietuma komplekss būs lieliska iespēja gan uzņēmumiem no Kurzemes, gan arī daudziem citiem Latvijas būvniecības nozares uzņēmumiem parādīt, ko viņi spēj,” pauž “Citrus Solutions” vadītāja.
Tieslietu ministrija informē, ka jaunais Liepājas cietums ļaus uzsākt jaunas sodu izpildes sistēmas ieviešanu, pilnveidojot ieslodzīto resocializācijas procesu.
“Jaunā cietuma infrastruktūra būs paredzēta tieši cietuma darbam, tā nav cara laika ēka, kazarmas vai zirgu staļļi, kurus mēs esam pielāgojuši savu funkciju izpildei. Šeit būs beidzot viss kopā – gan nodarbinātības sektors, gan skola, gan citas speciāli paredzētas telpas un kameras.
Jaunais cietums nozīmē atbilstošus uzturēšanas apstākļus ieslodzītajiem un atbilstošus, mūsdienīgus darba apstākļus personālam, lai varētu pilnvērtīgi īstenot resocializācijas procesus. Ir liela atšķirība, vai ieslodzītais atrodas kamerā ar 15 biedriem vai mazvietīgā, visām prasībām atbilstošā kamerā, kurā būs pietiekami daudz vietas, piemēram, diviem ieslodzītajiem, taču nebūs vairāk vietas subkultūrai.
Tāpat ir arī liela atšķirība, vai kamerā ir koka grīda, kurā var izveidot slēpņus aizliegtu vielu un priekšmetu glabāšanai, vai arī cietumā ir betona sienas un grīdas un tāda drošības sistēma, ka aizliegto vielu un priekšmetu iekļūšana un atrašanās cietumā ir praktiski neiespējama,” skaidro Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.