Viņš stāstīja, ka piegāžu apjoms katrai “Tiamo grupas” struktūrvienībai ir ļoti dažāds. “Tas variē 30-70% robežās. Mēs gaidām, kad piegādes apjomi kritīs un viesi atgriezīsies kafejnīcās. Mūsu biznesa modelis nav veidots, lai ilgtermiņā nodrošinātu ēdienu piegādi, kas ir dārgs pakalpojums,” teica Zukulis.

Uzņēmējs uzsvēra, ka piegādes var un drīkst būt tikai kā papildu ienākumu avots, bet ne kā galvenais ēdināšanas uzņēmuma biznesa stūrakmens. “Mēs esam iekārojuši telpas ar sēdvietām, par kurām tiek maksāts, bet pārsvarā tiek izmantotas tikai ēdiena sagatavošanas vai ražošanas telpas,” sacīja Zukulis.

Pēc viņa teiktā, arī vairums “Tiamo grupas” izvēlēto lokāciju nav piemērotas ērtam piegādes procesam – tās vajadzētu pārveidot vai meklēt citas telpas. Patlaban lokācijas izvēlētas, raugoties no cilvēka skatpunkta – tās atrodas vietās ar lielākajām cilvēku plūsmām.

“Runājot par prognozēm, domājams, ka ēdiena un pārtikas produktu piegāde uz mājām būs aktuāla arī pēc pandēmijas, tomēr liela daļa cilvēku joprojām novērtēs iespēju ieturēt maltītes ārpus mājas, jo galu galā restorāni piedāvā ne tikai ēdienu, bet arī īpašu atmosfēru, iespēju atpūsties un gūt jaunu pieredzi,” klāstīja Zukulis.

“Tiamo grupa” vada vairāk nekā 30 ēdināšanas vietu visā Latvijā. Uzņēmumā ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello” un suši restorāns “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe” un “Teātra kafejnīca”, klubs, pludmales bārs un jumta terases restorāns “Cukurfabrik” Liepājā, kā arī vairākas “Čili pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās.

Jau vēstīts, ka “Tiamo grupa” 2020.gadā strādāja ar 7,512 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,7% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 352 133 eiro peļņu, kas ir par 19,8% mazāk nekā 2019.gadā, liecina “Firmas.lv” informācija.

Kompānija “Tiamo grupa” reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aloizs Norkus (80%) un Monta Magone (20%).