Līdz ar “Liepājas cukurfabrikas”, “Jelgavas cukurfabrikas”, Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas (LCAA) un Latvijas Reģionālās cukurbiešu audzētāju apvienības šodien parakstīto vienošanos uzsākta cukurfabriku restrukturizācija, aģentūru LETA informēja AS “Jelgavas cukurfabrika” valdes loceklis Māris Freifalts. Vienošanās paredz, ka no Eiropas Savienības kompensācijas 20% saņems cukurbiešu audzētāji, bet pārējo – fabrikas.

Līdz ar to faktiski tiks sākta cukura nozares likvidācija Latvijā, tomēr fabrikām vēl paliek iespēja mainīt lēmumu.

Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas (LCAA) priekšsēdētājs Uldis Caune aģentūrai LETA uzsvēra, ka gandrīz visi cukurbiešu audzētāji ir par līdzšinējā darba turpināšanu. Tomēr, ja cukurfabrikas nolēmušas pārtraukt darbu, tad tas jādara pašlaik, nevis nākamajos gados, citādi samazināsies saņemamās kompensācijas lielums.
20% no kompensācijas, par kuras saņemšanu cukurfabriku likvidēšanas gadījumā panākta vienošanās, neapmierina lauksaimniekus, tomēr ir vērā ņemams kompromiss. Iepriekš cukurfabrikas uzstāja, ka tām jāpatur 90% no kompensācijas.

Kompensācija būs 15 lati par cukura kvotas tonnu. Tā cukurbiešu audzētāju saimniecības saņems vidēji 18 000 latu. Ja cukurfabrikas pārtrauks darbu nākamgad, šo naudu lauksaimnieki saņems tikai 2008.gada vasarā, norādīja Caune.
Latvijā cukurbietes audzē 390 saimniecības.
LCAA vadītājs atzina, ka šīm saimniecībām būs jāņem ievērojami kredīti, lai spētu pārorientēties uz citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu vai darbību. Turklāt nāksies pirkt citu lauksaimniecības tehniku.

Līdz 31.janvārim visām pusēm jāsagatavo un jāiesniedz Zemkopības ministrijā (ZM) nepieciešamie pieteikumi un dokumenti.
Pirmdien, 18.decembrī, par situāciju cukura nozarē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) preses konferencē informēs medijus, aģentūra LETA uzzināja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā. Sanāksme notiks plkst.12 Republikas laukumā 2, ZM, 23.stāva konferenču zālē.

Vakar intervijā Latvijas Neatkarīgajai Televīzijai Roze sacīja, ka cukura nozare Latvijā ilgtermiņā cietīs tikai zaudējumus, lai gan iepriekš tā visā Eiropas Savienībā bijusi peļņu nesoša.
ZM esot gatava līdzdarboties cukurfabriku restrukturizācijas laikā, meklējot optimālākos risinājumus un sniedzot konsultācijas gan fabrikām, gan cukurbiešu audzētājiem, kuriem būs jādomā par jaunu lauksaimniecības kultūru audzēšanu.

Ministrs pārliecināts, ka pēc abu Latvijas cukurfabriku restrukturizācijas mūsu valstī cukura deficīta nebūs.
Jau ziņots, ka abas Latvijas cukurfabrikas rūpnīcas demontāžas gadījumā kompensācijās saņems 43 miljonus eiro (30,2 miljonus latu), bet līdz to saņemšanai fabrikām būtu jānodrošina 51 miljona eiro (35,8 miljonu latu) bankas depozīts.

Cukurbiešu audzētāji, kas sadarbojas ar “Liepājas cukurfabriku”, šodien zemkopības ministram iesniedza vēstuli, kurā pauda protestu pret cukura nozares likvidāciju. No 187 lauksaimniekiem, kas cukurbietes pārdod “Liepājas cukurfabrikai”, gandrīz visi vēlas turpināt līdzšinējo darbu, aģentūru LETA informēja zemnieku saimniecības “Mārtiņi” vadītāja Mudīte Vaitkevica.
Jau ziņots, ka Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums liecina, ka cukura nozare Latvijā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību un, no ekonomiskā viedokļa raugoties, prātīgākais ir to slēgt.

Tam par pamatu tiek minēta mazā cukurbiešu vidējā ražība, ko izraisa audzēšanai nepiemērotie Latvijas laika apstākļi, Latvijas cukurfabrikām ir arī mazas ražošanas kvotas, straujš gāzes un darbaspēka izmaksu pieaugums. Tomēr galvenais iemesls ir pieaugošā konkurence un prognozējamais cukura cenas pieaugums.

LETA