Daļēji atbalsta Rucavas, Saulkrastu, Dundagas un Liepājas pašvaldību priekšlikumus zvejas limitu maiņai
LETA
Vairāku piejūras pašvaldību zvejniekiem tiks ļauts daļēji mainīt piekrastes zvejas limitus, paredz valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, atbilstoši noteikumiem ieinteresētās pašvaldības reizi gadā līdz 1.jūlijam zinātniskajā institūtā “Bior” tiesīgas iesniegt priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu. Šogad institūts saņēma attiecīgus priekšlikumus no Rucavas, Saulkrastu, Dundagas novada un Liepājas pilsētas pašvaldības.
Pēc to izvērtēšanas “Bior” norādījis, ka Rucavas novada ierosinājums par papildus 34 tīklu piešķiršanu apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir daļēji atbalstāms. Apaļais jūrasgrundulis ir invazīva zivs, kas pēdējos gados Latvijas piekrastē kļūst par vienu no dominējošām sugām, tāpēc būtiski veicināt tā zveju no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. Institūts ieteicis piešķirt Rucavas novadam papildus 25 grunts tīklus.
Arī Liepājas pilsētas priekšlikums palielināt limitu par 40 zivju tīkliem, 30 akmeņplekstu tīkliem, 20 reņģu tīkliem un 70 tīkliem apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir daļēji atbalstāms. Institūts atgādina, ka 2015.gada zvejas sezonā Liepājai jau tika ievērojami palielināts zvejas rīku limits, tādēļ ieteikts piešķirt papildu 30 apaļā jūrasgrunduļa tīklus un papildu 20 reņģu tīklus zvejai Baltijas jūras piekrastē.
Kolkas pagasta priekšlikums palielināt limitu par desmit zivju tīkliem, desmit reņģu tīkliem, 500 zivju āķiem, trīs lucīšu murdiem un samazināt piekrastes zvejas rīku limitu par 14 zivju murdiem Dundagas novada pašvaldībai arī ir daļēji atbalstāms. Zveja ar zivju murdiem Kolkas pagastā pēdējos gados nav aktīva, piešķirtais zivju murdu limits reāli nav ticis izmantots pilnībā, tāpēc ar zivju murdu skaita samazināšanu par 14 gabaliem reālā zvejas intensitāte netiks samazināta. Institūts uzskata, ka iespējams piešķirt papildu piecus zivju tīklus piekrastes zvejai, kā arī papildu trīs lucīšu murdus, nenodarot būtisku kaitējumu lucīšu un plekstes populācijai, turklāt lucīšu murdi var būt efektīvs zvejas rīks apaļā jūrasgrunduļa zvejai.
Saulkrastu priekšlikums palielināt limitu par diviem zivju murdiem, diviem reņģu stāvvadiem, pieciem lucīšu murdiem un samazināt zivju āķu apjomu par 400 gabaliem arī ir daļēji atbalstāms. Institūta Rīgas jūras līča zinātniskās uzskaite parāda lucīšu populācijas pieaugumu, ko apliecina arī palielināta lucīšu nozveja ārpus Rīgas jūras līča. Tāpat lucīšu murdu var izmantot apaļā jūrasgrunduļa zvejai. Institūts uzskata, ka ir iespējams piešķirt papildu piecus lucīšu murdus Saulkrastu novada pašvaldībai piekrastes zvejai Rīgas jūras līcī, samazināt zivju āķu limitu par 400 gabaliem, kā arī piešķirt papildu divus zivju murdus piekrastes zvejai Rīgas jūras līcī.
Noteikumu projektam jāstājas spēkā ar 2017.gada 1. janvāri, lai Saulkrastu, Dundagas, Rucavas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldība zvejniekiem varētu sākt iedalīt 2017.gadam paredzētos zvejas limitus.
Pēc Latvijas Zivsaimniecības kontroles sistēmā pieejamās informācijas, 2016.gadā piekrastes ūdeņos ar pašpatēriņa zveju Saulkrastu novadā nodarbojas 36 personas, bet ar komerczveju – seši komersanti, Dundagas novadā attiecīgi 87 personas un desmit komersantu, Rucavas novadā – 35 personas un pieci komersanti, Liepājas novadā – desmit personu un pieci komersanti.