AS “HRC Libau” akmeņogļu pārstrādes un enerģijas ražošanas komplekss Liepājā nevarēs sākt darbu, kamēr tā īpašnieki nebūs vienojušies par to, kur likt koksa ražošanas procesā radušos blakusproduktus – siltumenerģiju un elektroenerģiju, informēja Liepājas domes vides speciāliste Dace Liepniece.

Viņa uzsver, ka projekta saskaņošanas un kompleksa būvniecības gaitā būs jāievēro 24 obligāti nosacījumi, kuru izpildei sekos līdzi ar vides uzraudzību saistītas iestādes, Būvvalde kā arī Liepājas sabiedrība.

Pašlaik ietekmes uz vidi novērtējuma process ir noslēdzies un, kā informēja Liepniece, ir izvērtēta šī uzņēmuma iespējamā ietekme uz vidi. “Vides pārraudzības valsts birojs, kas uzrauga visu šo procesu, ir izsniedzis savu atzinumu. Tajā birojs norāda, ka nav izslēdzošu faktoru, lai šādu rūpnīcu Liepājā nebūvētu. Tai pašā laikā, lai komplekss varētu strādāt, ir jāievēro 24 obligāti nosacījumi,” skaidro pašvaldības pārstāve.

Viens no obligātajiem nosacījumiem ir tāds, ka uzņēmumam ir jāatrod ražošanas procesā radušos blakusproduktu – elektroenerģijas un siltumenerģijas – pielietojums. “Ja “Latvenergo” un “Liepājas enerģija” negribēs šos blakusproduktus pirkt, uzņēmējam ir jāatrod citas alternatīvas, kur tos likt. Kamēr tas nebūs izdarīts, energokomplekss darbu nevarēs sākt,” sacīja Liepniece.

Runājot par iespējamo kompleksa kaitējumu videi un veselībai, Liepniece norādīja, ka pašvaldībai nav pamata neticēt ietekmes uz vidi novērtējumam. Tajā teikts, ka pieļaujamais izmešu daudzums gaisā netiks pārsniegts.

“Stereotipi par šāda veida ražotnēm pastāv taču uzņēmējs, kas būvēs šo kompleksu, ir solījis izmantot jaunākās tehnoloģijas, bet nevar, protams, apgalvot, ka izmešu gaisā nebūs vispār,” stāsta Liepniece.

Viņa skaidro, ka modernās tehnoloģijas nozīmē, ka ogļu pārkraušanas process no kuģa vai dzelzceļa tiek realizēts slēgtās transportieru lentās un arī visa ražotne ir zem jumta, un maksimāli tiek izslēgta iespēja, ka ogļu putekļi nonāk atklātā vidē. Ogļu pārkraušanas procesā radušies putekļi, kad tie nonāk gaisā, nodarot vislielāko kaitējumu. Savukārt ražošanas procesā rodas slāpekļa un sēra dioksīdi.

Liepniece skaidro, ka ietekmes uz vidi procesa gaitā bijušas piecas sabiedriskās apspriešanas. “Tas ir gana daudz, jo formāli likums prasa divas sabiedriskās apspriešanas. Bija vairāk, jo sākotnēji iedzīvotājiem nebija skaidrības, kas šī projekta ietvaros ir paredzēts,” skaidro pašvaldības pārstāve.

Ieceri būvēt akmeņogļu pārstrādes un enerģijas ražošanas kompleksu Liepājas domes deputāti jau atbalstījuši domes vides komisijas un attīstības komitejas sēdē, bet rīt par to lems Liepājas domes sēdē. “Deputāti, kuri atbalsta šo ieceri, vairāk vērtē kompleksa būvniecības ekonomiskos ieguvumus. Viens no variantiem ir ogles Liepājā nogādāt ar kuģiem. Līdz ar to pieaugtu ostas apgrozījums un vairāk naudas ieplūstu arī pilsētas kasē,” skaidro Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Nesen izskanējušo informāciju par to, ka kompleksa būvniecības darbi varētu sākties nākamā gada pavasarī Liepniece vērtē skeptiski. Viņa norāda, ka uzņēmumam vēl ejams garš ceļš, lai saņemtu būvatļauju un prognozē, ka tas varētu notikt ne ātrāk kā pēc gada.

LETA