Aparts pārstāvis Dienai pastāstīja, ka automātiskā DUS atrodas vietā, kur līdz šim bija pilna servisa uzpildes stacija, taču, tai blakus atveroties lielveikalam, benzīntanka veikals zaudēja klientus, tāpēc tika pieņemts lēmums šajā vietā orientēties tikai uz degvielas tirdzniecību. Dinaz pagaidām nesekošot automātisko DUS pionieru Neste un Statoil piemēram, kuri automātiskajās uzpildes stacijās degvielu tirgo lētāk nekā pilna servisa stacijās. Arī plašu automātisko DUS tīklu Dinaz vēl neplāno veidot.

Liepājā bāzētās SIA King direktors Juris Gustevs Dienai norādīja, ka degvielas mazumtirdzniecības procesa automatizācija ļoti būtiski atslogo uzņēmumu no izmaksām, kas rodas, maksājot algas operatoriem, kā arī mazina atkarību no darbaspēka trūkuma. Viņš gan atzīst, ka ārpus Rīgas autobraucēji ir daudz konservatīvāki un daudzi joprojām nav iemācījušies, kā pareizi uzpildīt degvielu bez operatora palīdzības. Šobrīd tikai viena no deviņām SIA King uzpildes stacijām darbojas automātiskajā režīmā, kas galvenokārt saistīts ar sarežģīto automātisko DUS iegādes un uzstādīšanas procesu, jo Latvijā automātiskās DUS piegādā viena kompānija, skaidroja J.Gustevs.

Dubults neplīst

Atzīstot, ka degvielas tirdzdzniecības automatizēšana ļauj optimizēt degvielas tirgotāju darbu, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis tomēr neparedz, ka automātiskās DUS izkonkurēs pilna servisa stacijas. Paralēli esošajiem automātisko DUS operatoriem — Neste, Statoil, UnoX, King — nesekmīgi mēģinājumi automatizēt savu darbu bijuši arī citām kompānijām.

“Organizēt automātisko DUS darbu nav tik vienkārši,” uzsver O.Karčevskis, atzīstot, ka situāciju sarežģī arī konkurences trūkums iekārtu piegādātāju vidū. Tam piekrīt arī automātisko DUS UnoX īpašnieka SIA Alexela Oil Latvia vadītājs Jānis Blūms, piebilstot — lai nodrošinātu automātisko DUS darbu, ir vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti, kurus ir grūtāk atrast nekā vienkārši pārdevējus. Komentējot ieguvumus no darba automatizācijas, J.Blūms atzīst, ka daudzas problēmas pazūd, piemēram, var ietaupīt uz darbinieku algu rēķina, bet vienlaikus tiek zaudēts kontakts ar pircēju, degvielas uzpilde kļūst bezpersoniska, netiek iegūti papildu ienākumi no tirdzniecības ar autoprecēm un uzkodām. J.Blūms atzīmē, ka joprojām daudzi cilvēki izjūt bijību pret pašapkalpošanās automātiem, tāpēc nevar viennozīmīgi pateikt, ka kāds no degvielas tirdzniecības veidiem ir pārāks. Viņaprāt, Latvijā turpinās veiksmīgi pastāvēt gan automātiskās, gan pilna servisa uzpildes stacijas.

Patlaban asociācija sadarbībā ar vairākiem degvielas tirgotājiem strādā pie likumdošanas uzlabojumiem, kas ļautu pilna servisa stacijas nodarbināt divos režīmos, gan tradicionāli, kad pircējs par uzpildīto degvielu norēķinās kasē, gan arī automātiskajā režīmā. Šādas sistēmas ieviešana ļautu elastīgāk izmantot resursus, tā attiecīgi ietaupot līdzekļus. Piemēram, dienā norēķini tiktu veikti pie operatora, savukārt naktī un svētku dienās, kad pircēju skaits samazinās, DUS veikalu slēgtu un degvielu varētu uzpildīt automātiskā režīmā.