Eksportētāji velti gaida valsts atbalstu
Līdzšinējā valdība kā vienu no ekonomikas atveseļošanas galvenajiem pasākumiem nerimstoši sludinājusi atbalstu Latvijas eksportam. Eksports ir jāveicina, tam jāpalīdz attīstīties, jo tas ir galvenais, kas var iepludināt finanšu līdzekļus Latvijā. Tā tika propagandēts. Droši vien jaunā valdība neko jaunu šajā ziņā neizdomās, jo pamatdoma nav noliedzama – tikai eksports vairos Latvijas valsts ienākumus. Bet kā īstenībā izpaužas valdības atbalsts tik svarīgajai eksporta jomai? Un vai vispār tāds līdz šim bijis?
Viss tikai pašu rokās
Aptaujājot vairākus eksportnozaru pārstāvjus, secinājums visai bēdīgs – lai arī varas gaiteņos par to gari un plaši spriedelēts gadiem, tomēr no valdības puses līdz šim nekāds reāls atbalsts eksportētājiem nav sagaidīts. Par to vienisprātis ir Liepājas galveno eksportnozaru – kokapstrādes, metālrūpniecības un tekstilražošanas – pārstāvji.
Kokapstrādes un mēbeļražošanas firmas “Erke” direktore Dace Pērkone sacīja: “Kaut arī mūsu uzņēmumam joprojām galvenais produkcijas noieta tirgus ir ārpus Latvijas un varam sevi uzskatīt par nopietnu eksportētāju, līdz šim no valdības neesam sagaidījuši ne mazāko atbalstu, pat vēl vairāk – ne mazāko ieinteresētību.”
Pašlaik “Erke”, tāpat kā vairums Latvijas uzņēmumu, ievērojami samazinājusi ražošanas apjomus, bet cer izķepuroties. Tāpat “Erke” darbojas Latvijas mēbeļu ražotāju asociācijā, bet arī tur nekas neesot dzirdēts par līdzšinējās valdības priekšlikumiem eksportētāju reālam atbalstam. “Neko, pat nevienu punktu neesam manījuši,” atzīst D.Pērkone. “Bet vajadzētu gan. Eksportētājiem pašlaik klājas ļoti grūti, ražotājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu. Nav noslēpums, ka arī ārzemju partneri krīzes iespaidā nevar laikus norēķināties par saņemto produkciju. Tā ka no valdības vismaz galvojumus aizņēmumiem mēs būtu pelnījuši, jo visiem trūkst apgrozāmo līdzekļu. Pagaidām turas tikai katrs, kā var, ja vispār vēl var.”
Eksports – tautsaimniecības glābējs
LTRK Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs uzskata: “Tikai eksports var mūs glābt. Mums ir nepieciešami investori, kopuzņēmumi, bet vissvarīgākais – ir jāattīsta eksports. Nepieļaujami, ka nevienu mūsu valstī neinteresē veicināt eksporta lietas. Arī tādiem uzņēmumiem, kas gadiem strādā te, vietējā tirgū, būtu jāizmēģina spēki ārpus Latvijas. Jo tā ir mūsu nākotne, citādāk te viss ar laiku tiks likvidēts. Pašlaik visi ir nogaidošā pozīcijā, un nekas arī nenotiek. Daudzi sašaurina ražošanu, visu nevajadzīgo atmet, ieskaitot iekārtas, diemžēl mēdz būt, ka arī personāls ir lieks, ja samazinātas jaudas. Lai noturētos normālā līmenī un attīstītos, ir vajadzīgs eksports. Tikai tas mūs var glābt. Tāpēc ir jāmeklē sadarbības partneri un jāpēta iespējas citās valstīs.”
Kaut kāda kustība tomēr šajā jomā manāma. Nesen Ekonomikas ministrijas pārstāvju un lielāko Latvijas komercbanku pārstāvju tikšanās laikā tika vismaz ieskicētas vadlīnijas, lai vienotos par nepieciešamo valsts atbalsta mehānismu, kas ļautu palielināt finansēto darījumu skaitu un apjomus Latvijas eksportētājiem.
Ekonomikas ministrija solīja, ka pēc konsultācijām ar uzņēmējiem, finanšu pakalpojumu sniedzējiem un apdrošinātājiem tā esot gatava iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas noteiktu tiesisko regulējumu eksporta atbalsta mehānismam, lai to iedarbinātu tuvākajā laikā. Plānots, ka pirmās garantijas ar valsts atbalstu varētu tikt izsniegtas jau martā.
Citu Liepājas uzņēmumu pārstāvju komentārus ekonomikas jomā, kā arī Banku augstskolas profesores Tatjanas Volkovas viedokli lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3.marta numurā Sarmītes Pelcmanes publikācijā.
Liepājai tradicionāli ir lielākie eksporta apjomi starp Latvijas lielākajām pilsētām. Protams, lielāko daļu veido metālražotāji, bet sava artava te ir arī mūsu pilsētas daudzajiem kokapstrādātājiem.