“Moda it” ir būvniecības uzņēmums, kas strādā Skandināvijas valstīs. “Montējam sendvičpaneļus un jumta konstrukciju specelementus,” teica valdes locekle Egita Putniņa.

Agrāk šo vietu liepājnieki pazina kā SIA “Latvijas propāna gāze” saimniecību.

Vēsturiski tā bija noteikta kā tehniskās apbūves teritorija, šeit paredzot tikai inženiertehniskās apgādes būves un garāžu kooperatīvus.

Tas ir neatbilstošs zonējums jaunā īpašnieka iecerēm, jo liedz cita veida darbību un ierobežo teritorijas attīstību, publiskās apspriešanas sanāksmē pauda lokālplānojuma izstrādātāja IK “Plānošanas eksperti” projekta vadītājs Pauls Grants.

“Tomēr ražošana šajā vietā nav nekāds jaunums, jau pagājušā gadsimta sākumā apkaimē veidojās Liepājas cukurfabrika,”

viņš teica.

Tagad arī blakus darbojas ražošanas uzņēmumi, pie teritorijas austrumu robežas sākas dzīvojamā zona, bet uz ziemeļiem atrodas mazdārziņi.

Zemesgabals ir liels, 4,74 hektāru platībā. Šobrīd tā ir ļoti degradēta teritorija. Lielākā daļa tur atrodošos ēku nav izmantojamas, tāpēc saglabās vien divas un transformatoru apakšstaciju, pārējās nojauks.

Piekļuve teritorijai paliks no Grīzupes ielas un blakus esošā sliežu ceļa, jaunu pievedceļu no dzīvojamo māju puses nebūs.

Apbūves noteikumos tiek nostiprinātas prasības, ka ārpus ražošanas teritorijas nenonāk ne trokšņi, ne smakas, ne cita ietekme uz vidi.

Par ietekmju uz vidi novēršanu pašlaik nav būtisku aizrādījumu, un institūcijas jau sniedz atzinumus, teica vides pārskata sagatavotāja Dace Briška no “Plānošanas ekspertiem”.

Zona starp ražošanas daļu un dzīvojamo rajonu jāveido kā buferzona, kur jāparedz apstādījumi.

“Zaļo zonu plānojam publiski pieejamu visiem, lai būtu dažādas iespējas tā kvartāla iedzīvotājiem, piemēram, bērnu laukumi.

Tā, kā ir tagad, kad cilvēki nāk un apskata šo vietu, interesējas, kas te būs,” atzīmēja E. Putniņa.

Uzņēmums jau izremontējis bijušās administrācijas ēkas piebūvi un ierīkojis savu biroju.

Cik liels būs uzņēmums, kāda būs ražošana, vai tajā izmantos ķīmiskas vielas – interesējās Ludmila Rjazanova.

E. Putniņa pastāstīja, ka vispirms pabeigs teritorijas sakārtošanu un atjaunos administrācijas un noliktavas ēku.

Viņa salīdzināja plānoto ieceri ar Liepājā jau esošajām ražotnēm “Balex metal” un “Metālmeistars”, kura strādā pilsētas centrā blakus LOC Olimpiskajam centram.

Arī Grīzupes ielā plānota aukstā metāla locīšana, tikai izgatavotās konstrukcijas būs lielākas, jo domātas jumtiem.

Metāls no lieliem ruļļiem tiks ievietots iekārtās un pēc 80 metriem iznāks ārā tāds, kāds nepieciešams uzlikšanai uz jumta.

“Tur nav ne ķīmisku vielu, ne trokšņa, pie iekārtas strādā viens divi cilvēki.

Primāri mēs vēlamies nodrošināt paši sevi, lai konstrukcijas nav jāpērk no citiem, bet nākotnē domājam arī par eksportu,”

teica E. Putniņa.

Ražošanas telpas uzņēmumam vēl ir jāprojektē, jāpasūta iekārta, tāpēc metāla apstrāde te varētu sākties pēc pieciem gadiem.

“Iekārtai, kas loka un veido metāla loksni pareizajā formā, pusgadu aizņem tikai tās projektēšana, un vēl pusgadu vajag, lai to uzražotu,” skaidroja Rinalds Putniņš no firmas meitasuzņēmuma AS “RAI Contractor”.

Tam vajadzīgi nopietni ieguldījumi un laiks.

L. Rjazanova lūdza paredzēt gaisa kvalitātes mērījumus, kad jaunā ražotne uzsāks darbu.

E. Putniņa tam piekrita, tomēr ieteica mērījumus sākt jau tagad, kamēr metālapstrāde nav uzsākta, toties kaimiņos strādā “MB betons” un “CTB”.

“Es katru nedēļu logus tīru. Nomazgāta automašīna pa dienu jau visa ir noputējusi. Es vēlos, lai nekavējoties uzdod veikt mērījumus. Lai es kā attīstītājs izbēgtu no nākotnes problēmām savā projektā,” viņa uzsvēra.

Būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls teica, ka būvvalde gaisa kvalitātes mērījumus neveic, bet ziņu par mērījumu nepieciešamību nodos Vides daļai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.