liepajniekiem.lv
“Kādus tik minējumus neesmu dzirdējusi!” – smejas šovasar atklātās tūristu nakšņošanas vietas “Heaven Glamping” vadītāja Linda Balobina, pastāstot, ka glempings raisa arī bērnu interesi, kuri nereti cenšas pierunāt vecākus, lai viņus ieved teritorijā.
Jau gadiem ilgi Liepāja gaidīja, ka Vētru ielā kāds komersants attīstīs kempingu.
Lai arī pirms vairākiem gadiem šķita, ka mērķis jau ir tuvu, uzņēmums “Kempings Liepāja”, kas nāca klajā ar ieceri līdzās Vētru ielai būvēt kempingu, noteiktajā laikā darbus tā arī neuzsāka.
Taču, kas lēni nāk, tas labi nāk – kempinga vietā pilsēta ieguvusi glempingu.
Nosaukums glempings (angļu valodā “glamping”) ir vārdu “glamour” (šarms, greznība) un “camping” (kempings) apvienojums.
“Tas nozīmē labiekārtots, mājīgs un izsmalcināts īrējams namiņš vai cita neliela nakšņošanas vieta, kas apvieno viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā,”
lasāms skaidrojošajā vārdnīcā “Tēzaurs”.
“Heaven Glamping” projektu īstenoja vietējā kapitāla uzņēmums SIA “Glamphouse”, kas pats arī ražo un eksportē glempinga mājiņas.
Glempinga teritorijā izvietota administrācijas ēka jeb recepcija, veļas māja un 15 labiekārtotas mājiņas, kas naktsmītņu rezervēšanas platformā “Booking.com” nodēvētas par kalnu kotedžām.
Katrā namiņā, kas piemērots diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, ir neliela virtuvīte ar visiem nepieciešamajiem piederumiem, vannasistaba, uzstādīts gaiss-gaiss siltumsūknis, kas karstajās dienās nodrošina vēsumu, bet vēsajās dienās – siltumu (viens namiņš ir arī ar apsildāmu grīdu).
Mājiņās, kas apvilktas ar speciālu telts audumu, padomāts arī par trokšņu izolāciju. Naktsmītne ir draudzīga arī mājdzīvniekiem.
Pie katras mājiņas izbūvēta neliela terasīte, izvietots galds, krēsli, grils un šūpuļtīkls. Teritorijā iztīrīts un sakopts dīķis, kurā salaistas dekoratīvās zivis. Zīme vēsta, ka peldēties un makšķerēt tur ir aizliegts.
Tumsā glempinga pilsētiņu krāšņo gaismu virtenes.
Pirmos viesus “Heaven Glamping” sāka uzņemt vien jūlija otrajā pusē, līdz ar to pirmā sezona tam būs salīdzinoši īsa – līdz septembra beigām.
Taču daudzi ceļotāji jauno piedāvājumu jau pamanījuši, un bookingā šī vieta izpelnījusies augstu novērtējumu, kā arī daudzas pozitīvas atsauksmes.
“Starts ir veiksmīgs,” saka glempinga vadītāja.
“Divas, trīs nedēļas, kad bija labs laiks, visi namiņi bija aizņemti. Lielākoties šeit nakšņoja lietuvieši, kuriem svarīga atpūta pie jūras, taču bija arī viesi no tālākām valstīm – Polijas, Austrijas, Vācijas,” pastāsta glempinga vadītāja.
L. Balobina: “Mūsu galvenie noteikumi ir, ka nedrīkst rīkot ballītes, ja pirms tam tas nav saskaņots, un no pulksten 23 līdz 7 šeit ir naktsmiers.
Viesi ir ļoti kārtīgi, nav nekārtības cēlāji un nekādas problēmas nerada.”
Augusta izskaņā, kad jau tā knapo vasaru pabojāja rudenīguma dzestrumiņš, glempinga teritorijā valda pieklusums.
Nedēļas vidū, kad portāls viesojas tūristu nakšņošanas vietā, glempingā sastopam divus viesus no Lietuvas – Gretu un Dovidu, kuri ceļo kopā ar suni.
“Heaven Glemping” viņi uzturējās četras naktis – no pirmdienas līdz piektdienai.
“Šo vietu [glempingu] atradu bookingā, un tā ir brīnišķīga. Protams, siltākā laikā būtu vēl jaukāk, taču laikapstākļus pasūtīt nevaram,”
saka Greta.
Mūsu pilsētā abi neesot pirmo reizi un jau iepriekš apskatījuši Ziemeļu fortus un Karostas cietumu. Šoreiz Liepājas apciemojumu apvienojuši ar Kuldīgas iepazīšanu.
L. Balobina teic, ka nakšņotāji īpaši novērtējot to, ka automašīnas stāvvietā, līdzās glempingam, ir iespējama elektroauto uzlāde, citi priecājušies, ka jūra ir tik tuvu, ka naktī var dzirdēt tās šalkoņu.
Kā šai vietai vēl pietrūkst?
“Varbūt prasītos kāda kafejnīca glempinga apkaimē. Viesi jau prasa visu kaut ko – pirti, kublu, baseinu,”
spriež glempinga vadītāja L. Balobina.
Teritorijā taps ārējās dušas, kur viesi varēs noskaloties pēc peldes jūrā, labierīcības un dušas viesiem, kuri šeit nakšņos ar savām teltīm, iecerēta atpūtas zona un citi uzlabojumi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
