Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Vairāk nekā stundu iedzīvotāji uzdeva jautājumus gan par sanāksmes tēmu, gan arī citām lietām, kas nav saistītas ar plānoto ražotni.
Pamatakmeni vēl nelies
Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika Liepājas tehnikuma aktu zālē Ventspils ielā. Iedzīvotāji pacietīgi gaidīja rindā, lai reģistrētos sanāksmei.
Tai varēja pieslēgties arī tiešsaistē, un šo iespēju izmantoja ap pussimts interesentu. Tikmēr
klātienē piedalījās vairāk nekā 160 liepājnieku, liela daļa no tiem Ziemeļu priekšpilsētā un “Laumas” rajonā dzīvojošie.
Šogad janvāra vidū Valsts vides dienests lēma par “NorSAF” iecerētās aviācijas degvielas rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras uzsākšanu.
IVN veiks uzņēmums “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (ELLE). Tā pārstāvis Oskars Beikulis atzīmēja, ka
šī ir pirmā sanāksme šajā procesā, kas nupat tikai sācies, un pēc tās “neviens pamatakmeni vēl nelies”.
ELLE valdes locekle Aiga Kāla izklāstīja IVN procedūras gaitu, proti, līdz 12. martam Valsts vides dienestam (VVD) var iesniegt ierosinājumus (priekšlikumus IVN programmai var iesūtīt VVD ([email protected])).
Tas sagatavos novērtējuma programmu, pamatojoties uz iesniegumu un sākotnējās sabiedriskās apspriedes rezultātiem. Tad nozares eksperti atbilstoši programmai vērtēs tehnoloģijas, ietekmi uz vidi, drošības jautājumus.
Ziņojuma sagatavošana varētu aizņemt aptuveni pusgadu.
Šī gada otrajā pusē plānota izstrādātā ziņojuma sabiedriskā apspriešana, pēc kā gaidāms VVD atzinums par veikto IVN procedūru, bet pēdējais solis ir novērtējuma atzinuma apstiprināšana.
Mototrasi pārcels uz citu vietu
Projektu paredzēts īstenot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā Ziemeļu ielā 19c, Ventspils ielā 59, Pulvera ielā 25 un Pulvera ielā 8a, kur šobrīd ir “Laumas” mototrase, kā arī plānots nomāt teritorijas Pulvera ielā 8, 15 un 23.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis sanāksmes dalībniekiem sniedza ieskatu Liepājas industriālās attīstības vēsturē un skaidroja, kā SEZ un pašvaldība izvērtē dažādus investoru pieteiktos projektus, nosakot, kuri no tiem mūsu pilsētā ir vēlami un kuri ne.
Viņš norādīja, ka “NorSAF” nav jauns uzņēmums Liepājā –
naftas un citu lejamkravu pārkraušanas terminālis šeit aktīvi darbojas no 2010. gada, un šis objekts var ļoti labi sadzīvot ar dzīvojamo apbūvi.
SEZ pārvaldnieks arī klāstīja, ka daudzi viņam jautājot, kāpēc aviācijas degvielas ražotni nevar būvēt “Metalurga” teritorijā, taču šis projekts ir sasaistīts ar esošo “NorSAF” termināli Ziemeļu ielā, kā arī svarīgs ir tuvums ostai.
Mototrasi iecerēts pārcelt uz citu vietu pilsētā.
Vērtētas vairākas iespējamās teritorijas, un šobrīd secināts, ka piemērotākā vieta trasei, ņemot vērā gan dabisko reljefu, gan attālumu no citiem objektiem, varētu būt Karostas meža teritorija.
Liepājas SEZ pārvaldnieks arī atgādināja, ka pilsētā īstenoti vairāki projekti, pret kuriem daļa iedzīvotāju sākotnēji izrādījuši pretestību, to skaitā bija iebildumi pret uzņēmuma “Jensen Metal” ražotnes būvniecību Karostas industriālā parka teritorijā, kur, daudzuprāt, būšot trokšņi, putekļi utt.
“Šobrīd tur uzbūvētas jau trīs ražotnes un nekas no tā, par ko bažas tika paustas, nav īstenojies,” sacīja U. Hmieļevskis.
Investīcijas – ap 650 miljoniem eiro
“NorSAF” projekts paredz ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF) un sintētiskās degvielas (eSAF) ražošanas rūpnīcas, kā arī ūdeņraža (H2) ražošanas un CO2 uzglabāšanas un pārkraušanas termināļa izveide.
Ražotnē tikšot izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, lai pārvērstu bioetanolu, zaļo ūdeņradi un biogēno CO₂ augstas kvalitātes degvielā.
Projektu atbalsta globāla aviācijas kompānija “Avia Solutions Group”, un
plānots, ka modernā ražotne darbību uzsāks 2030. gadā.
Tās jauda – līdz 100 000 tonnu SAF un eSAF, 12 000 tonnu dīzeļdegvielas un 8000 tonnu benzīna gadā, klāstīja “NorSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels.
No 2025. gada Eiropas Savienībā ieviesta prasība, ka vismaz 2% no lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Turklāt šī prasība pakāpeniski palielinās.
“NorSAF” rūpnīca kļūšot par lielāko SAF un eSAF ražotni Ziemeļeiropā, kas paverot arī lieliskas ekonomiskās attīstības iespējas valstij.
Šīs rūpnīcas attīstība piesaistīšot Liepājā ap 650 miljoniem eiro lielas investīcijas,
radīšot daudzas jaunas darba vietas, celšot Latvijas IKP, sola projekta attīstītājs.
“Ļoti liela daļa no ieguldītās naudas sastāda investīcijas drošībā,” uzsvēra J. Kisiels.
Jautājumi un sazvērestības
Sabiedriskās apspriešanas noslēgumā ELLE pārstāvis Oskars Beikulis aicināja sanākušos uzdot jautājumus un vairāki zālē sēdošie uzreiz cēla roku.
Pirmais jautātājs interesējās, vai degvielas ražošanai pietiks izejvielas, bet otrs viņa jautājums bija saistīts ar cilvēku drošību:
“Ko jūs darīsiet, ja uz rūpnīcu, piemēram, nokritīs krievu “Orešņiks”?”
(“Orešņik” ir vidējas darbības rādiusa virsskaņas ballistiskā raķete. – I. O.)
Atbildot par “Orešņiku”, J. Kisiels sacīja: “Mums ļoti no svara, lai mūsu ekonomika augtu, jo ekonomika ir vienādojuma zīme ar aizsardzību. 650 miljonu eiro investīcijas tikai būs kā apdrošināšana finanšu institūcijām, kas investēs Latvijā, proti, tās būs ieinteresētas aizstāvēt Latviju, jo šeit būs arī lielas vērtības. Tas palīdzēs Latvijai gūt atbalstu no mūsu sabiedrotajiem.”
Viņš arī skaidroja, ka “blīkšķi var radīt” esošie rezervuāri, nevis iecerētā rūpnīca, un pieļāva, ka būs arī kādi risinājumi šāda stratēģiska objekta aizsardzībai.
Bijusī deputāte Ludmila Rjazanova uzreiz uzdeva veselu sēriju jautājumu: vai līdzīga rūpnīca ir kādā Eiropas valstī, ar kādu jaudu tā strādā, vai J. Kisiels dzīvo Liepājā, vai dzīvokļi un privātmājas kļūs dārgākas, ja blakus tiks uzbūvēta šāda rūpnīca, vai “Liepājas ūdens” spēs nodrošināt rūpnīcu ar nepieciešamo ūdens daudzumu u.c.
Aktīvists Dainis Dreimanis sava viedokļa izklāstu iesāka ar secinājumu, ka “visu mēs sākam ar lieliem vai maziem meliem”, bet noslēdza ar “nelielu repliku” jeb drīzāk sazvērestības teoriju, ka
“tramvajs, ūdens un siltums tiek gatavots uz privatizāciju”.
Iedzīvotāji arī pauda bažas par trokšņiem un smakām, iespējamo kaitējumu videi, jautāja, vai vēl vairāk būs noslogota dzelzceļa pārbrauktuve Raiņa ielā, par dzīvojamo fondu utt.
Jautājumu, kas izpelnījās aplausus zālē, J. Kisielam “kā cilvēks cilvēkam” uzdeva arī Oskara Kalpaka vidusskolas direktors Gints Ročāns: “Vai jūs varētu atrast citu vietu šim fantastiskajam projektam?”
Uzņēmuma valdes loceklis vēlreiz skaidroja, ka vieta izvēlēta saistībā ar jau esošo infrastruktūru:
“Un es dzīvoju Latvijā, tādēļ arī šis projekts šeit top.”
Tikmēr advokāts Edgars Golts interesējās, no kurienes nāk investīcijas un kas notiks, ja projekts “pusceļā beidzas”.
Uz to J. Kisiels atbildēja, ka projektu finansēs Eiropas finanšu institūcijas. “Ja nebūs finansiāls atbalsts, projekts netiks uzsākts,” viņš uzsvēra.
Uzziņai
Ko šis projekts nozīmē Liepājai un reģionam?
- Ap 200 jaunas darba vietas inženierijas, ķīmijas, enerģētikas un loģistikas jomās un vēl ap 200 jaunas darba vietas būvniecības laikā.
- Vietējās uzņēmējdarbības un pakalpojumu, tai skaitā viesmīlības un atpūtas sektora, attīstība.
- Ilgtermiņa nodokļu ieņēmumi pašvaldībai un valstij.
- Liepājas kā industriāla un inovāciju centra stiprināšana Baltijā.
- Latvijas labā vārda kā tehnoloģiski attīstītas un zaļas valsts popularizēšana pasaulē.
- Ieguldījums Latvijas enerģētiskajā neatkarībā un drošībā.
Avots: “NorSAF”
