Pēc Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izvērstās kampaņas par licenču iegādi radio retranslēšanai publiskās vietās klientu attieksme ir kļuvusi nedaudz piesardzīgāka, saka “Rietumu radio” pārstāvis Mārtiņš Gineitis, raksturojot situāciju šajā jomā. Taču, lai arī burbulis ir uzpūsts diezgan pamatīgs, neesot gadījies redzēt nevienu, kas radio patiešām būtu pārstājis klausīties.

Patlaban “Rietumu radio” kopā ar citām Latvijas komercradiostacijām plāno iniciatīvu, lai argumentēti stātos pretī šīm autortiesību un blakustiesību administrētāju prasībām. Radio pārstāvis šajā sakarībā nošķir īstermiņa un ilgtermiņa domāšanu – vai būtiski ir savākt, teiksim, 100 licences Liepājā, vai saglabāt operatīvu mediju, kas sabiedrību ne vien izklaidē, bet arī informē. Klientu, tātad reklāmdevēju skaita samazināšanās, ietekmētu radiostacijas pastāvēšanu.

Radio ik mēnesi maksā LaIPA un AKKA/LAA par katru ēterā izpildīto dziesmu. Sankcijas, kas stacijai draudētu par šo saistību nepildīšanu, ir pārāk nopietnas, lai ar to riskētu, un iespēja nemaksāt nav pat apspriesta, saka M. Gineitis. Tāpēc izjūtas par autoru un izpildītāju tiesību administrētāju aktivitātēm esot “duālas”, arī citu Eiropas valstu pieredze ļaujot spriest, ka šo jautājumu var risināt citādi.

Jau rakstīts, ka, sākot no šā gada sākuma, LaIPA sākusi aktīvi pieprasīt licenču iegādi dažādām darbavietām, ne tikai klubiem, veikaliem un kafejnīcām. Visi mūzikas ieraksti, arī radio, kas skan ārpus ģimenes loka, pat tad, ja tos klausās austiņās, esot uzskatāmi par publisku izpildījumu, tādēļ par to jāmaksā.

“Katrs grib to deķīti pavilkt uz savu pusi,” M. Gineitis saka – tagad LaIPA un AKKA/LAA runātāji uzstājīgi pauž savu viedokli. Taču jezgā ap licencēm tikmēr pazūd citi būtiski jautājumi: piemēram, kultūrpolitiska attieksme pret latviešu mūziku kā vērtību un iespējām iepazīstināt ar to pasauli. “Faktiski tieši radiostacijas mūziķus ir aizvedušas tur, kur tie ir,” viņš uzsver radio lielo lomu mūzikas popularizēšanā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”