Latvijai lojāli uzņēmēji ir daudz lielāks drošības garants nekā “vesela čupa ar paveciem tankiem”, ko nopērkam, lai tikai aizsardzības budžets piepildītos vajadzīgā apjomā un kvalificētos starptautiskām prasībām. Šādu viedokli intervijā “Rietumu radio” pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomnieks reģionālajos jautājumos Ģirts Kronbergs.

“Nesaku, ka nevajag domāt par aizsardzību, taču par to bija jādomā pēdējos desmit gadus, kopš iestājāmies NATO. Šobrīd piecgadi gada laikā izpildīt, protams, ir problemātiski,” sacīja Kronbergs. “Es runāju par stabilitāti. Piesegties ar skaistiem vārdiem par drošību vai vēl kaut ko ir saprotami, taču vajag ieklausīties arī tajos, kas par to visu maksā.”

Viņš norāda, ka iepriekš apstiprinātu jaunu nodokļu likmju atcelšana, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par vienu procentpunktu, uzņēmējiem nozīmē budžeta un investīciju plānu pārrēķinu.

Kā ziņots, Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi 2016.gada valsts budžeta projektu, kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu jomā, piemēram, solidaritātes nodokļa ieviešana labi atalgotajiem darbiniekiem, izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošanā, pretēji iepriekš plānotajam netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiks palielināts neapliekamais minimums, kas tiks diferencēts, pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, naftas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un smēķējamai tabakai, tāpat plānots palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.

Ģirts Kronbergs atzinīgi vērtē “Liepājas metalurga” vadības paveikto kopš uzņēmuma pārņemšanas – AS “KVV Liepājas metalurgs” jaunie īpašnieki un vadība desmit mēnešu laikā ir spējusi sakārtot uzņēmuma darbību un pielāgoties tirgus situācijai, uzskata Kronbergs.

Kronbergs intervijā norāda, ka biznesā ir ļoti liela atbildība arī pret investēto naudu un pastāv iespēja, ka uz brīdi kāds no cehiem var apturēt ražošanu.

“Nevar visu laiku ražot noliktavai, mēs neesam ne Padomju savienība, ne Baltkrievija. “Liepājas metalurgs” ir spēlētājs globālajā tirgū, un ir vērojamas dažādas svārstības. Ja efektīvāk ir saražot divās nedēļās un pēc tam to visu divus mēnešus tirgot, tas ir bizness,” sacīja Kronbergs. “Viņi ir atraduši veidu, kā izdzīvot. Varbūt ne to labāko, bet viņi joprojām maksā nodokļus, algas, un valsts bilancē jau šobrīd ir jūtama “Liepājas metalurga” ietekme. Domāju, ka vērtēt varēsim tikai nākamā gada sākumā, kad apkopos šī gada rezultātus.”

Kronbergs arī aicināja politiķus un medijus uzmanīgāk komentēt lietas, kas saistītas ar ārvalstu investīcijām, tostarp “Liepājas metalurgu”, jo Latvijā ir “īpatns tirgus” un lielākās investīcijas valstī nejūtas īpaši labi.

“Viņiem šeit ir jāstrādā, nevis visu laiku jāskaidro savi tehnoloģiskie procesi un ikdienišķas problēmas ar piegādēm,” sacīja Kronbergs.

Komentējot “Liepājas metalurga” valdībai lūgto atbalstu, Kronbergs norāda, ka runa ir par apsolītām lietām, proti, kad investors pārņēma uzņēmumu, tika apsolīts, ka valdība risinās obligātās iepirkuma komponentes jautājumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu.