Graudiņš vakar Liepājā piedalījās diskusijās un forumā par finanšu krīzes pārvarēšanas un stabilizācijas perspektīvām un citām tēmām.

“Liepāja līdz šim ir bijusi viena no vissekmīgākajām pilsētām Latvijā tādā ziņā, ka tā ir jau ir izmantojusi un ieplānojusi gandrīz visus Kohēzijas fonda līdzekļus, kas tai pienāktos jau līdz 2013.gada beigām,” sacīja Graudiņš. Efektīvais veids, kā Liepājā izmanto Kohēzijas fonda līdzekļus, viņaprāt, pierāda, ka pilsēta un Latvija kopumā ir pelnījusi, lai “Kohēzijas fonda maksājumi turpinātu vienmērīgā tempā palielināties”. Kā veiksmīgu piemēru Eiropas naudas izlietojumam Graudiņš minēja Liepājas izglītības iestāžu siltināšanas projektus, kurus realizējot panākts ievērojams siltumenerģijas ietaupījums.

“Taču Eiropas komisijas ieteiktā metodoloģija, kā rēķināt nākotnes maksājumus valstīm, neparedz ņemt vērā Latvijas un Liepājas labos līdzekļu izlietojuma piemērus,” norādīja EP Informācijas biroja vadītājs.

Kā problēmu, kas nākotnē sarežģīs Latvijas situāciju Kohēzijas līdzekļu saņemšanā, Graudiņš minēja lielo ES valstu izcīnītās tiesības nākotnē saņemt atbalstu saviem trūcīgajiem reģioniem. “Jārēķinās, ka šie reģioni, arī no lielās Vācijas, smels savu daļu no kopējā ES savienības Kohēzijas fonda katla,” norādīja Graudiņš.

Viņš atzina, ka vakar Liepājā notikušā foruma un diskusijas laikā “iezīmējās vairāki jautājumi un problēmas, taču nauda kā vienmēr bija priekšgalā”.

Jau ziņots, ka vakar Liepājā notika apaļā galda diskusija un forums par finanšu krīzes pārvarēšanas un stabilizācijas perspektīvām, kuras laikā pašvaldības amatpersonas, uzņēmēji un citu jomu pārstāvji ar EP deputātu Robertu Zīli runāja par speciālās ekonomiskās zonas statusa pagarināšanu, Eiropas fondu naudas sadali laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam un citām tēmām. Sākotnēji bija plānots, ka diskusijā un forumā piedalīsies arī EP deputāts Alfreds Rubiks.

LETA