Griģis sāk 60 miljonu eiro vērto biogāzes projektu
Pazīstamais Liepājas uzņēmējs Andris Griģis sācis 60 miljonus eiro (42 miljonus latu) vērtu biogāzes projektu, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Griģis biogāzes kompleksa būvniecību sācis Vaiņodes pagastā. Pašreiz norit būvlaukuma sagatavošana nulles cikla būvniecībai. “Tikko saņemsim būvatļauju, sāksim projekta realizāciju,” laikrakstam sacījis uzņēmējs.
Par iekārtu piegādi noslēgts līgums ar ražotājiem Vācijā. Projektētā stacijas elektroenerģijas jauda ir 12 megavati (MW), kas atbilst valdības piešķirtā garantētā iepirkuma apjomam jeb bioenerģijas kvotām. Faktiski tās ir 12 stacijas, katra ar viena MW jaudu, un katru no tām apsaimniekos atsevišķa komercsabiedrība.
“Tāda ir pasaules prakse, kas atvieglo investīciju piesaisti,” skaidro Griģis.
Kompleksa pirmā kārta noslēgsies rudenī, bet visu kompleksu uzņēmējs gatavojas pabeigt 2-3 gadu laikā.
Nulles ciklam uzņēmējam pietiekot ar paša līdzekļiem, savukārt par visa projekta finansēšanu noslēgti līgumi ar trim bankām, no kurām divas ir Latvijas, bet viena – Vācijas banka.
Projekta realizācija došot darbu tiešā un netiešā veidā 200-300 cilvēkiem.
Kā izejvielu biogāzes kompleksā plānots izmantot cūku mēslus – šobrīd uzņēmējam pieder lielākais cūkkopības komplekss Latvijā, kā arī zaļmasu. Griģa kontrolētajām firmām pieder 2000 hektāri zemes, kā arī noslēgti līgumi ar 20 zemnieku saimniecībām par zaļmasas – kukurūzas un lucernas – piegādi.
Saražotā elektroenerģija nonāks “Latvenergo” tīklos, savukārt saražoto siltumu plānots izmantot dažādiem mērķiem.
“Nedomāju, ka valsts var mainīt kādus nosacījumus attiecībā uz mūsu projektu,” norādīja Griģis. Pirms projekta sākšanas dokumentācija esot iesniegta Eiropas Komisijas Juridiskajā komisijā izvērtēšanai un saņemts pozitīvs atzinums. “Ja mēs runājam par tarifu salīdzinājumu Latvijā un Eiropā, tad tas līdz šim medijos darīts nekorekti. Salīdzināts ir tikai tā sauktais nedegošais tarifs. Taču Vācijā un arī citās valstīs ražotājs saņem papildus vēl dažādas subsīdijas.”
Viņš noraida aizdomas, ka kvotas dalītas pēc politiskās piederības.
LETA