Uzņēmums pirms trim gadiem šajā bankā saņēma aizdevumu priekšfinansējuma nodrošināšanai Eiropas Savienības atbalstītam projektam. Līgums ar LHZB toreiz noslēgts uz septiņiem gadiem, kredītu saņemot eiro un ar fiksētu procentu likmi. “CTB” uzņēmumu grupa ar LHZB sadarbojusies jau desmit gadu, tāpēc ari nolēmusi kredītu formēt šajā finanšu institūcijā.

Vairāk nekā trīs gadus uzņēmums kārtīgi maksājis līgumā paredzētos maksājumus, līdz saņēmis vēstuli no bankas, kurā teikts, ka LHZB paceļ procentu likmi aptuveni 7,5 reizes. Vēstulē teikts, ka uzņēmumam ir tiesības nepiekrist procentu likmes paaugstināšanai un līdz ar to lauzt līgumu ar banku, atmaksājot visu atlikušo kredīta summu. “CTB betons” tas nozīmētu uzreiz atmaksāt bankai ap pusmiljonu latu.

“Tas ir spilgts piemērs, kā banka gremdē vēl nedaudzos atlikušos nozares uzņēmumus,” uzsver “CTB betons” īpašnieku pārstāvis Gatis Zvirbulis. “Šokējošākais ir tas, ka to dara valsts banka, kuras funkcija pašreiz ir atbalstīt uzņēmējdarbību, lai veicinātu valsts izeju no krīzes.”

Uzņēmējs atzīst, ka “CTB betons” patlaban nav labākie laiki, uzņēmums tirgus situācijas dēļ strādā ar zaudējumiem, taču mātesuzņēmuma bilance ir pozitīva un tas spēj kompensēt “CTB betons” zaudējumus. Ne reizi nav kavēti maksājumi bankai. Turklāt “CTB betons” esot vienīgais grupas uzņēmums, kuram vispār ir kredītsaistības.

Nekomentējot konkrēto gadījumu, jo to liedz Kredītiestāžu likums, LHZB pārstāve Sandra Eglīte skaidroja, ka kredītprocentu likmju izmaiņu gadījumā banka vienmēr rīkojas tikai abām pusēm noslēgtā līguma ietvaros. “Ja ar aizņēmēju noslēgtais aizdevuma līgums paredz kādā konkrētā termiņā aizdevuma gada procentu likmes pārskatīšanu, tad šajā termiņā kredītiestāde šo procentu likmi pārskata atbilstoši esošajai ekonomiskajai un finanšu tirgus situācijai,” apgalvo bankas pārstāve.

Pēdējo gadu laikā makroekonomiskā vide ir strauji mainījusies, finanšu tirgos vienlaikus būtiski sadārdzinājās naudas resursi un samazinājās to pieejamība, līdz ar to ievērojami pieauguši izdevumi tām komponentēm, kas veido aizdevuma procenta likmi.

“Kāds konkrēts procentu likmes palielinājums nenozīmē, ka par tikpat pieaug arī klienta izmaksas,” norāda Eglīte.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pasaulē, tā uzlabosies arī Latvijā, kā rezultātā var uzlaboties arī resursu pieejamība bankām un tie kļūtu lētāki. Kopumā var gaidīt, ka ar laiku banku pievienotās likmes samazināsies, tomēr ir maz ticams, ka tās varētu atgriezties līmenī, kādas tās bija pirms 2-3 gadiem.

LETA