Liepājas SEZ pārvaldes vadība iepazinās ar Klaipēdas ostas darbību un attīstības perspektīvām šajos ekonomiski sarežģītajos apstākļos. Kā atzina Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš, arī Klaipēdas ostā kravu apjomi  samazinās, bet tāpat kā Liepājas osta tā aktīvi strādā, lai piesaistītu ES finansējumu ostas infrastruktūras projektiem.

2008. gadā Klaipēdas ostas pārkrāva 28,9 milj. tonnu kravu. Janvārī kravu apjoms samazinājies par 8,7 %. Klaipēdas ostas vadība atzinusi, ka atsevišķās ostas teritorijās sasniegta maksimālā jauda, kas liek domāt par attīstību, tomēr tās teritorijas dēļ ir ierobežotas. Atšķirībā no Klaipēdas ostas, Liepājai ir ievērojams, neizmantots potenciāls, kuru pareizi attīstot var ievērojami paplašināt ostas teritoriju, kas ļaus piesaistīt jaunas kravas, palielinot to apjomus.  Tas veicinās arī pilsētas attīstību.  

Klaipēdas ostas  vadība pauda cerību, ka Lietuvas valdība lems par labu Klaipēdas ostas paplašināšanai. Ja netikšot realizēts projekts, kas paredz salu uzbēršanu jūrā pretī Klaipēdai, tad Klaipēdas ostas attīstība esot apdraudēta. Šobrīd kravu apjomi Klaipēdas ostā gadā sastāda aptuveni  turpat 30 milj. tonnu. Aprēķini liecinot, ka Klaipēdas ostas kapacitāte ir aptuveni 35 – 40 milj. tonnu, kas varētu tikt sasniegts tuvākajos piecos gados, ja vien ekonomiskā situācija neieviesīšot savas korekcijas.

Liepājas SEZ pārvaldes vadība tikās arī ar Lietuvas stividorkompāniju asociācijas prezidentu un Klaipēdas ostas kompānijas ”BEGA” ģenerāldirektoru Aloizu Kuzmarski, kurš uzsvēra, ka nopietns spēks ir stividoru asociācija, kas spēj aizstāvēt uzņēmēju intereses visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Tāpat tiekot mērķtiecīgi koordinēta darbība un plānota attīstība. Aloizs Kuzmarskis arī uzsvēra, ka būvējot jaunus terminālus tiek ņemts vērā to manevrēšanas iespējas.

Līvija Dzērve,
Sabiedrisko attiecību speciālists