Lēmums piešķirt kvotas valsts atbalsta saņemšanai zemnieku kooperatīvam Latraps un a/s Baltic Holding Company (BHC), kas Ģenerālprokuratūras skatījumā nav uzskatāmi par biodegvielas ražotājiem Latvijā un kam līdz ar to atbalsts nepienākas, netiks mainīts, taču turpmāk finansējuma saņemšanas nosacījumi tiks definēti precīzāk. Par šādu Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu, pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes teiktā, slēgtā sēdē otrdien vienojusies valdība.

Diena jau rakstīja — Ģenerālprokuratūra, izvērtējot Latvijas Biodegvielu asociācijas sūdzību, iesniedza protestu par valdības šogad maijā pieņemto lēmumu piešķirt kvotas abiem uzņēmumiem, jo tiem lēmuma pieņemšanas brīdī nebija atļaujas ražošanai akcīzes preču noliktavā, līdz ar to tie nebija uzskatāmi par ražotājiem. Kā noskaidroja Diena, Latraps cer atļauju saņemt tuvākajā laikā, arī BHC pie tā strādājot.

Gan Tieslietu, gan Finanšu ministrija piekrita prokuratūrai, turpretī ZM uzskata, ka likums būtu pārkāpts, ja uzņēmumi būtu saņēmuši atbalstu, taču lēmumu par pretendēšanu uz to varēja pieņemt. Ne viens, ne otrs uzņēmums gada pirmajā pusē nav ražojis biodīzeļdegvielu, līdz ar to nav maksāts arī atbalsts.

Pārējiem uzņēmumiem izmaksāti aptuveni 1,6 miljoni latu. “Tas ir jautājums par to, kas bija pirmais — vista vai ola,” Tieslietu ministrijas (TM) uzskatu, ka protests ir pamatots un atbalstāms, komentēja M.Roze. Viņš uzņēmumus salīdzināja ar cilvēku, kam vēl nav autovadītāja tiesību, bet kas nopērk automašīnu — pirkt neesot liegts, aizliegts vienīgi braukt. Lai gan TM speciālistu interpretācija atšķīrās, zināma taisnība ZM ir, piemēram, par tiesisko paļāvību, Dienai teica tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tomēr par prokuratūras pārliecināšanu esot jāatbild ZM. “Pārliecība nevar būt nekad,” tā zemkopības ministrs atbildēja uz jautājumu, vai no tiesvedības, ko protestu neievērošanas gadījumos uzsāk prokuratūra, izdosies izvairīties. Viņš sola, ka jaunajos noteikumos par atbalsta piešķiršanas kārtību, kas patlaban tiek saskaņoti starp ministrijām, tiks noteikts, ka atļaujai jābūt jau lēmuma pieņemšanas brīdī.

Atbalstot biodegvielas ražošanu, tiks radītas jaunas darbavietas, augs iekšzemes kopprodukts un tiks iekasētie nodokļi, uzlabosies eksporta—importa bilance, norāda ZM.

Abi minētie uzņēmumi plānojot līdz šī gada beigām izpildīt piešķirto kvotu — BHC pārstāvis Māris Binders sola, ka tiks uzsākta biodīzeļa ražošana Liepājā, bet Latraps, pēc kooperatīva pārstāvja Edgars Ružas teiktā, to nodrošinās Dānijā saražotā zaļā degviela. Novembrī plānots sākt ražošanu arī Latvijā.

Biodegvielas plašāka izmantošana mazina atkarību no fosilajām degvielām, kā arī samazina vides piesārņojumu. Saskaņā ar ES prasībām Latvijai jāsasniedz noteikts bioloģiskās izcelsmes degvielas lietošanas īpatsvars transportā un 2010.gadā tam jāsasniedz 5,75%. Piemēram, pērn biodegvielas īpatsvars bija tikai 0,22% vajadzīgo 2,75% vietā, un līdzīga situācija tiek prognozēta šogad. Patlaban valstī pieprasījums pēc biodīzeļdegvielas nav liels, ko nozares pārstāvju skatījumā mainītu obligāta 5% zaļās degvielas piejaukuma noteikšana fosilajai degvielai.

Elizabete Rutule,
“Diena”