Liepājas Universitāte notika diskusija “Zināšanu, pētniecības un inovāciju loma Kurzemes reģiona uzņēmējdarbības veicināšanā. Krīze kā iespēja attīstībai”. Vienkāršāk saukt, kā ar zināšanām, pētniecību un inovācijām veicināt uzņēmējdarbību, kā sadarboties uzņēmējiem, pētniekiem un pašvaldībai.

Diskusijā piedalījās Liepājas Universitātes rektors Oskars Zīds, Attīstības un administratīvais prorektors Ingus Palapis, Projektu daļas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis, kā arī Biznesa augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nātriņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs, Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Ābols, uzņēmēju un banku pārstāvji.

Rektors Oskars Zīds uzsvēra, ka šoreiz Liepājā notiekošajā uzsvars ir likts uz aktuālām ar pilsētas ekonomiku, uzņēmējdarbību un izglītību saistītām problēmām.

Andris Nātriņš uzsvēra, ka Liepājas mērogs ir ideāls, lai varētu noskaidrot un risināt daudzas lietas. Lektors uzskata, ka šajā krīzes situācija nepieciešams pētniecību un inovācijas tuvināt uzņēmējdarbībai. Vienu no risinājuma veidiem lektors redz tādu, ka uzņēmēji, pētnieki un zinātnieki, kas ieinteresēti inovācijās, pulcējas biedrībās, lai aizstāvētu savas idejas.

A.Egliņš-Eglītis runāja par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, aizstāvot domu, kādēļ tā ir svarīga. “Vēl nav izstrādāts nacionālais ekonomikas stimulēšanas plāns, kā tas, piemēram, ir Īrijā, kur tas nosaukts “Gudrā Īrija” un kur tiek finansiāli atbalstīti zinātniskie pētījumi.” Runātājs pretstatīja situāciju Liepājas Universitātē, kur valsts zinātnei nav atvēlējusi neko. “Tāpēc prieks skatīties, kā zinātnieki meklē izeju, kontaktējas ar ārzemju  partneriem, cenšas piesaistīt ārvalstu finansējumu,” sacīja lektors. A.Egliņš-Eglītis pieminēja arī Biznesa inkubatoru lomu, tāds veidojas arī Liepājas Universitātē un ir gatavs pieņemt un uzklausīt uzņēmēju iniciatīvu, lai sniegtu zinātnisku atbalstu. Pētījuma autors prezentēja arī ieteicamās rīcības plānu, kurā runāja par nacionāla inovāciju atbalsta punkta izveidi.

Akciju sabiedrības “Liepājas papīrs”  tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols pievērsa uzmanību starptautiskajiem sakariem, lai veicinātu attīstību. Runātājs pamatoja, ka inovācija ir laba lieta, tikai jāsaprot, kādā mērā un kas kuram ir vajadzīgs – vai tās ir jaunas iekārtas vai jauni pētījumi, ņemot vērā to, kā noturēt savas pozīcijas tirgū.

Mārtiņš Ābols runāja par pašvaldību iespējamo atbalstu uzņēmējiem. Katru mēnesi pārvaldē notiek attiecīgas jomas uzņēmēju tikšanās, kurās var iepazīties ar ārvalstu tirgus iespējām, izzināt, kā būtu jāstrādā, lai iekarotu šīs valsts tirgu. Tāpat pašvaldība sniedz atbalstu, rīkojot mazo un vidējo uzņēmumu projektu konkursus.

Diskusija parādīja, ka šādas kopāsanākšanas ir nepieciešamas, lai ieklausīties cits cita viedoklī.

Ģirts Kronbergs teica: “Mēs ļoti bieži cits no cita it kā baidāmies, distancējamies, paliekot katrs ar savām domām un darbiem. Uzņēmējiem reizēm pietrūkst laika darīt zināmu, kas vajadzīgs, augstskola atkal strādā pati par sevi. Tāpēc bija vērtīga šāda domu apmaiņa, lai redzētu, ko katrs var darīt. Un varu teikt, ka krīze šajā gadījumā varētu būt pamudinošs faktors darboties un sadarboties.”

To, cik svarīgi ir sanākt kopā visām inovācijās ieinteresētām institūcijām, uzsvēra arī bankas “Swedbank” reģiona direktors Jānis Tūliks. Viņš sacīja: “Šāda domu apmaiņa starp uzņēmējiem, atbalstošajām organizācijām, pašvaldību un augstskolu ļauj iet attīstības ceļu un veidot jaunas inovācijas.” 

Oskars Zīds, rezumējot diskusiju, teica: “Mēs pārliecinājāmies, ka ir nepieciešamas diskusiju grupas starp uzņēmējiem un pētniekiem, lai īstenotu kopīgus projektus, veidotu centrus, Biznesa inkubatoru.”

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Diskusijas dalībnieki (no kreisās) Atis Egliņš-Eglītis, Oskars Zīds, Andris Nātriņš un Ingus Palapis pauda savu skatījumu, kā inovācijas var veicināt reģiona attīstību.