Liepājas SEZ pārvalde saņēmusi LSEZ SIA “IG Baltic” vēstuli, kurā uzņēmums atsauc rezervācijas pieprasījumu apjomīgam zemes gabalam Karostā, kur vairāku gadu garumā gatavojās būvēt jaunu ražotni. Tomēr SEZ pārvaldē investora plānu maiņu uztver mierīgi, paredzot, ka citu investoru interese par Karostu neatslābs. LSEZ SIA “IG Baltic” vēstulē atsaukusi rezervācijas pieprasījumu zemes gabalam Karostā starp Ģenerāļa Baloža, Lazaretes, Kristiāna Dāla un Pulkveža Brieža ielu. Savu atteikumu apsveikumu ražošanas kompānija pamato ar sarežģītajiem būvniecības nosacījumiem.

Uzņēmumam “IG Baltic” nepieciešama viena liela ražošanas un noliktavas ēka, bet būvniecības nosacījumi paredz saglabāt priežu kokus, kas liedz plānot un būvēt vienu ēku. “Diemžēl jāatzīmē, ka prasība saglabāt priedes, izveidot papildu ielu rezervētās teritorijas vidū un plānot ēku, kas sastāv no vairākām atsevišķām būvēm, nopietni samazina teritorijas vērtību mūsu ražošanas un uzglabāšanas vajadzībām,” teikts uzņēmuma vadītāju vēstulē Liepājas SEZ pārvaldniekam Guntaram Krieviņam.

Poligrāfijas koncerna “International Greetings” meitasuzņēmums Latvijā “IG Baltic” jaunajā ražotnē gatavojās investēt 4,75 miljonus latu, no tiem 2,5 miljonus latu – tehnoloģijās. Turpmāko gadu laikā investīciju apjomu bija paredzēts kāpināt līdz 9,5 miljoniem latu, strādājošo skaitu  palielināt līdz vairāk nekā 500 cilvēku. Pašlaik uzņēmums turpina darboties Liepājā no akciju sabiedrības “Lauma” nomātajās telpās, kā arī vairākos cehos rajonā.

Komentējot kompānijas “IG Baltic” plānu maiņu, Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš vērtē, ka tā biznesā ir normāla parādība. “Uzņēmums rezervē teritoriju, izpēta situāciju un tad nolemj, kā rīkoties tālāk,” viņš saka. “Labi, ka tagad ir skaidrība, tāpēc teritoriju iespējams piedāvāt citiem investoriem.”

Uz jautājumu, kādi ir Karostas plusi investoru ieinteresēšanai un kādi mīnusi, G.Krieviņš atbild: “Runājot par Karostu, esam izgājuši pietiekami garu procesu, lai saskatītu tās kļūdas, kuras esam pieļāvuši gan no savas puses, gan pilsētas puses un varbūt arī no investoru puses. Pirms pāris gadiem ikviens būtu bijis laimīgs par jebkurām investoru aktivitātēm, šodien situācija ir mainījusies līdzi laikam. Pašlaik vidēja līmeņa pašmāju un ārvalstu uzņēmēji izrāda lielu interesi par Liepāju. Bet, ja paskatās pilsētas plānā, te nemaz nav tik daudz brīvu teritoriju, kas būtu pašvaldības vai valsts īpašumā, piedāvājums ir neliels. Domāju, ka 2008., 2009. gadā būsim spējīgi nokomplektēt ar uzņēmumiem teritoriju, kura tiks saplānota un iederēsies arī Karostā.”

Līdz šim Karostas galvenais trūkums bija nesakārtotā infrastruktūra. Kādu priekšnoteikumu izpilde vēl būtu nepieciešama, lai Karosta investoriem kļūtu interesantāka? Pēc G.Krieviņa domām: “Bija trīs trūkumi. Ūdensvads un kanalizācija, ielu infrastruktūra un elektrības jaudas. 2007.gadā SIA “Liepājas ūdens” investēja lielus līdzekļus lietusūdeņu un kanalizācijas maģistrālo vadu un ūdensapgādes saimniecības sakārtošanā. Pašvaldība 2008. un 2009. gadā paredz veikt apjomīgus darbus un investēt Karostas ielu tīkla sakārtošanā un pilnveidošanā. Kompānija “Latvenergo” savukārt ir skaidri definējusi nosacījumus un apzinājusi situāciju, kādi uzlabojumi nepieciešami. Tiklīdz mums būtu priekšlīgumi, uzņēmums “Latvenergo” ir gatavs strādāt pie savas investīciju programmas, lai nodrošinātu vajadzīgās elektrības jaudas.”

Joprojām investoru interese par Karostu neesot mazinājusies, apgalvo SEZ pārvaldnieks. “Ir pietiekami liela to uzņēmumu interese, kuri grib atrasties Liepājas pilsētā. Vislielākā interese ir par teritoriju Ģenerāļa Baloža ielai abās pusēs. Domāju, tas ir tikai laika jautājums. Mums jārūpējas, lai interese neatslābtu, un tad mēs varēsim izvēlēties, kādus uzņēmumus sagrupēt, lai tie cits citu netraucētu, bet papildinātu. Ņemot vērā Satiksmes ielas rajona pozitīvo piemēru, kur ir izveidojušies uzņēmumi, kas saistīti ar automašīnu tirdzniecību un apkopi, arī Karostā varētu veidot teritorijas ar noteiktu mērķi. Mums ir vairāki priekšlikumi. Tie varētu būt celtniecības uzņēmumi, kuri Liepājā ir pietiekami spēcīgi, kā arī citas nozares pārstāvji, kas gatavi ienākt Liepājā. Protams, arī ražošanas uzņēmumi – tie varētu sagrupēties līdzīgi kā Pulvera ielas Iindustriālajā parkā,” nākotnes ainu ieskicē SEZ pārvaldnieks.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”