Piektdiena, 23. oktobris Daina, Dainida, Dainis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Izplēn cerība atgriezties darbā Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumā

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmums “Libava” vasaras sākumā pārtrauca darbu un atlaida strādniekus ar domu, ka septembra vidū zivju produkcijas ražošanu atsāks. Taču tas nav noticis. Rūpnīcas ilggadējais vadītājs Igors Krupņiks pielicis punktu centieniem turpināt rūpnīcas darbu un nesen kopā ar ģimeni pārcēlies uz Izraēlu.

Izplēn cerība atgriezties darbā Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumā
Klusums, kas rūpnīcu pārņēma vasaras sākumā, tur valda joprojām. Lai gan vasaras sezonā rūpnīca ražošanu uz laiku pārtrauca arī citus gadus, šoruden strādniekiem atgriezties darbā nav lemts. (Foto: Egons Zīverts)
28.09.2020 06:00

Ilze Ozoliņa

"Kurzemes Vārds"

Apnika bezperspektīva

Pagājušo ceturtdien ap pusdienas laiku aiz rūpnīcas vārtiem Roņu ielā valdīja pilnīgs klusums, teritorijā nebija manāms neviens cilvēks. Arī caurlaides ēkas durvis slēgtas, bet logā ielikta zīmīte ar tālruņu numuru, par kuru sazvanāms sargs.

“Banka visu pārņēmusi,” telefonsarunā saka teritorijas sargs, norādot, ka pilsētā bija “palaista pīle, ka rūpnīca atsāks darbu, taču nekas tāds nenotiks”.

 “Kurzemes Vārds” pagājušonedēļ sazinājās arī ar I. Krupņiku. Jautāts, kādēļ pēc trīs mēnešu pauzes septembra vidū netika atsākta ražošana, viņš pastāsta, ka ar likvidējamās “Trasta komercbankas” maksātnespējas administratoru neizdevās panākt vienošanos, ka rūpnīca varētu strādāt vēl vismaz gadu.

“Jūlija beigās man bija pēdējā saruna ar administratoru [Armandu Rasu]. Vēlējos, lai viņš dod garantiju, ka rūpnīca varēs strādāt vismaz līdz 2021. gada jūnijam. Administrators teica, ka šādas garantijas nedos. Ražot vēl varot mēnesi vai divus, taču pēc tam rūpnīcas īpašums pēc iespējas ātrāk tikšot pārdots. Taču iespēja strādāt tikai dažus mēnešus nav vērtējama nopietni. Tas nav tā, ka  nospiež pogu un ražošana notiek. Vajadzīgi speciālisti, mehāniķi utt.,” skaidro I. Krupņiks.

Vasaras sākumā, kad rūpnīca pārtrauca darbu, apsargāt teritoriju uzticēja mehāniķim, kuram bijis jāuzrauga arī iekārtas, lai tās būtu darba stāvoklī. Taču bankas administrators noalgojis citu apsardzi – kādu Rīgas firmu, zina stāstīt I. Krupņiks.

Viņš pauž, ka ar “Trasta komercbankas” administratoriem (A. Rasa ir otrais bankas administrators, sākotnēji šajā amatā darbojās Ilmārs Krūms, kurš šobrīd tā dēvētajā Sprūda lietā apsūdzēts par nolaidību – I. O.) cīnījies vairāk nekā četrus gadus, līdz viņam apnikusi šāda “bezperspektīva biznesa sarunu vešana”.

Tagad uzņēmējs savu dzīvi saista ar Izraēlu, kur viņam piedāvāts darbs un esot arī iespēja attīstīt biznesu. Saikne ar Liepāju gan neesot pārrauta pilnībā. “Man vēl šeit ir māja,” pauž I. Krupņiks.

Darbu rūpnīcā (iepriekš darba devējs bija “Kolumbija Ltd”, vēlāk “Libava”) zaudējuši ap 90 cilvēku. Ar visiem darbiniekiem un piegādātājiem uzņēmums esot norēķinājies, arī nodokļu parādu “Libavai” neesot. 

Laika periodā no 15. maija līdz 21. septembrim Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālē reģistrējušies 58 darbinieki, kuriem pēdējā darbavieta ir SIA “Libava”, pavēsta NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Bezdarbnieku uzskaitē šobrīd vēl ir lielākā daļa šo cilvēku. “Darbinieki cerēja, ka septembra vidū ražošana atsāksies. Šobrīd acīmredzot saprot, ka laikam tas nenotiks un pamazām sāk meklēt darbu citur. Darba devējs nav NVA iesniedzis nekādu paziņojumu par to, kas notiks tālāk,” saka D. Baumane, piebilstot, ka šajā nozarē vakances šobrīd ir uzņēmumā “Piejūras serviss” Nīcas novadā.

Veiksmes stāsts beidzies

Zivju rūpnīcas teritorijā Roņu ielā darbojās vairāki savstarpēji saistīti uzņēmumi: “Kolumbija Ltd”, “PK Invest”, “Baltā zivīte”, “Libava”, “Roņu 6”, “Liepājas zvejas osta”. Vairums no tiem šobrīd ir neaktīvi, faktiski tukšas čaulas uzņēmumi. “Kolumbiju”, kuras īpašnieki ir Igors Krupņiks, Vadims Prokofjevs un Kiprā reģistrētā kompānija “Nitrolex Ltd”, šī gada jūnijā atstāja vienīgais valdes loceklis Igors Smirnovs.

Krupņikam piederošā “Baltā zivīte”, kas ražoja krabju nūjiņas, šī gada sākumā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu izslēgta no PVN reģistra. Kopš 3. jūnija aktuālu amatpersonu nav arī uzņēmumā “PK Invest” (īpašnieki – I. Krupņiks, V. Prokofjevs un “Nitrolex Ltd”). Amatpersonas jau pagājušovasar atstājušas arī SIA “Roņu 6” (īpašnieki – I. Krupņiks, V. Prokofjevs un “Nitrolex Ltd”). Tikmēr iepriekš Igoram un Maijai Krupņikiem piederošajai “Liepājas zvejas ostai” pērn mainījušies īpašnieki, un uzņēmuma juridiskā adrese tagad ir Saulkrastu novadā.

Pagaidām aktīva ir vien “Libava”, kas pērn strādājusi ar 1,593 miljonu eiro apgrozījumu un 105,7 tūkstošu eiro peļņu.

Taču vēl pirms gadiem pieciem sešiem par “Kolumbiju” runāja kā par veiksmes stāstu – viens no mūsdienīgākajiem un lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijā ražoja plašu zivju konservu sortimentu no okeāna, jūras, ezera un upju zivīm.

Produkciju no Liepājas eksportēja uz daudzām valstīm.  2013. gadā rūpnīcas teritorijā atklāja Baltijā modernāko zivju audzētavu, kurā audzēja samus, stores un foreles. Tagad tās baseini ir sausi.

Zivju rūpnīcas likstas sākās pēc tam, kad 2016. gadā tika sākts “Trasta komercbankas” likvidācijas process. “Kolumbija” savulaik, lai realizētu rūpnīcas modernizācijas projektu, šajā bankā bija ņēmusi gandrīz 800 tūkstošu eiro lielu kredītu, kā arī slēgusi līgumu par 526 tūkstošu eiro kredītlīnijas piešķiršanu. Pēc bankas kraha tās administrators centās neapmaksātos kredītus atgūt, izsolot prasījuma lietu kopību pret “Kolumbiju”, “PK Invest”, “Balto izvīti”, “Roņu 6”, “Liepājas zvejas ostu” un “Nirtolex Ltd”. Gan pirmā, gan arī otrā izsole beidzās bez rezultāta.

Vieš cerības

“Kurzemes Vārds” sazinājās ar advokātu biroja “Rasa & Ešenvalds” advokātu Jāni Ešenvaldu, kurš kopā ar “Trasta komercbankas” administratoru A. Rasu strādā pie zivju rūpnīcas mantas realizācijas.

Jautāts, kāds liktenis turpmāk sagaida rūpnīcu, viņš klāsta, ka šobrīd notiek darbs ar potenciālajiem pircējiem.

“Daļa no viņiem ir gatavi iet uz priekšu, iespējams, pat uzsākt ražošanu tuvāko mēnešu laikā.  Ļoti ceru, ka mums tas izdosies, lai gan šobrīd kaut kādas prasības iesniedzis Lauku atbalsta dienests (LAD), kas to procesu varētu padarīt nedaudz garāku. Ar viņiem [LAD] runā arī potenciālie pircēji, jo arī dienestam galvenais ir, lai rūpnīca strādā. Tā ka viss ir procesā un situācija nav tik bēdīga. Interesenti ir, turklāt ne viens vien,” teic J. Ešenvalds.

Interesi par rūpnīcu izrādot kā vietējie, tā arī ārvalstu uzņēmēji, kas galvenokārt saistīti ar zivju pārstrādes nozari.

Administratora vēlme esot uzņēmuma aktīvus pārdot kā vienu veselumu, taču, tā kā pircēji izrādot interesei par atsevišķu īpašumu iegādi, iespējams, rūpnīca vienā darījumā varētu tikt pārdota vairākiem investoriem. “Taču visreālākie pircēji pamatā gatavi pirkt visu. Pēc tam viņi paši sapratīs, kā rīkoties – vai darboties pašiem, kaut ko iznomāt vai pārdot citiem,” klāsta J. Ešenvalds, vienlaikus paužot pārliecību, ka bankai neizdosies atgūt visu summu, kuru tai ir parādā I. Krupņika uzņēmumi.

Kāpēc bankas likvidators nebija ieinteresēts, lai esošie zivju konservu rūpnīcas uzņēmumi turpinātu ražošanu? “Tāpēc, ka esošie uzņēmumi nebija gatavi maksāt nekādu nomas maksu, nebija gatavi neko pirkt, bija gatavi tikai bez maksas to visu nolietot,” atbild advokāts. “Turklāt mūsu uzdevums jau ir mantu pārdot, jo kreditori gaida naudu. Domāju, ka vietā nāks kāds, kurš labāk prot organizēt uzņēmējdarbību. Manuprāt, visi no tā būs ieguvēji.”

42 komentāri

2020-09-28 06:53

Atkal: Atka nogremdēja labu uzņēmumu! Apsveicu, veiksmes stāsts turpinās! Būs kā ar metalurgu! Pretīgā sistēma, taisa citus par nabagiem, lai paši pakamptu kādu miljonu! Jūras teritorijā tas ir labs kumoss! Paldies Igoram par cilvēcību un izturību pēdējo gadu laikā! Tādus godīgus cilvēkus mūsdienās grūti sastapt.

2020-09-28 07:34

Atkalam: Jā - atlidoja citplanētieši un visu palaida bankrotam.

2020-09-28 08:37

ej: Latvijas valdības politika gremdē daudzus uzņēmumus 30 gados valdībām ir kur izvērsties

2020-09-28 08:53

Leons: Kur šeit ir valdība iesaistīta?

2020-09-28 08:54

44!: parāva smiekls , iciksons piekāsa jūs visus , banku tai skaitā , "žīds mahinators ", ir īsākā anekdote.

2020-09-28 09:20

vietējā: Tieši tā.Lasot rakstu,visu laiku neatstāj atmiņas par metalurgu.Tur tāpat stiepa laiku,mocīja strādniekus ar kautkādiem solījumiem.Tāpat kā toreiz,arī tagad notiks tas pats.Tas jau ir skaidrs.Kāds paliks pārbagāts,bet pārējo nogremdēs.

2020-09-28 09:22

Šprote: Šaurpierītēm vienmēr valdība vainīga !

2020-09-28 09:28

>,...: Zive pust no galvas....

2020-09-28 09:40

braucējs: to Atkal

Labu uzņēmumu? Tiešām? Deiz vai labā uzņēmumā būtu tādi apstākļi, algas minimālas + atvelk nost par katru brāķi, kamēr īpašnieki krutiem džipiem braukā un dārgos atvaļinājumos brauc...

2020-09-28 09:45

Laimdota: Liepājas SEZ pārvalde ar muti brauc, nekā nedara.

2020-09-28 10:14

Lepnajai: Būsim visi kā Leonu plekstes un brauksim meklēt darbu Eiropā

2020-09-28 10:22

v: Nekonkurētspējīgs, vājš sovjetu uzņēmums. Sen bija laiks likvidēt. Igoriem laiks uz izraēlām jau sen.

2020-09-28 10:30

zita: Karavella nopirka vācu uzņēmumu un aicina darbā strādniekus jau gadu. Aidā slaisti strādāt. Kas māk, tam nāk.

2020-09-28 12:23

!!!: Nekad neticēšu ka firma ar perspektīvu biznesu klauvē pie atbildīgo durvīm un tur tiem pasaka ka viņu produkcija un nodokļi nevienam nav vajadzīgi....
Gan jau ka iemesls meklējams kur citur....

2020-09-28 13:32

Krokodils: XT un Plekste, par jusu komentariem rakrstisim iesniegumu Valsts policijai lai parbauda vai jusu komentaros nav nacionalistikie izteicieni un naidu kurinasana. Gaidiet ciemus, driz naksies paskaidroties un nest atbildibu par saviem izteicieniem

2020-09-28 13:55

krievs: sarausa naudu un aizlaidās uz Izraēlu! Tad jau tāds bija viņa mērķis! Pašlabuma meklētājs!

2020-09-28 14:34

Vietējais: >>>ej
Pastāsti mums, plānprātiņ, kā tad tās Latvijas valdības valdības gremdē tos uzņēmumus 30 gadus!? Jeb, galvenais bija smaķeli palaist!?

2020-09-28 15:55

YOKO: To Vietējais: Par OIK ,kaut ko esi dzirdējis? Nu tad lai tev būtu skaidrs! Metalurgs nomira tieši valdības pieņemtā OIK dēļ! Sagremot arī vēl vai tāpat norīsi? Un tagad valdība pārņēma Ventspils ostu! Domajams ,ka arī tā nomirs! Un bez OIK visādiem valdība pieņem politiskus lēmumus ,kuri ir kaitnieciski mūsu valsts ekonomikai! Šo arī paskaidrot dziļāk?

2020-09-28 16:06

to YOKO: Kā jau augstāk minēju, par Jūsu ievietoto komentāru rakstīsim iesniegumu Valsts Policijai, vai tajā nav konstatējamas apzinātas Latvijas valdību apmelojošas nepatiesas ziņas. Gatavojaties sniegt paskaidrojumus par saviem izteicieniem.

2020-09-28 16:32

ej: vietējais ar savu plāno prātu smaķeli pats vien proti laist, diez tikai kāpēc tik daudz Latvijas pilsoņu ir aizbraukuši no valsts ,bet šādi domājušiem droši vien tie visi ir valsts nodevēji, varbūt vajag plašāk atvērt acis

2020-09-28 16:35

YOKO: to YOKO: :) Gaidīšu ar nepacietību! :) Nezinu ,kur jūs tur augstāk ,ko man minējāt,Bet rakstiet,kaut Jānim Pāvilam! Varu vēl pierakstīt par valdības neizdarībām vai Latvijas valstij kaitnieciskiem lēmumiem! Klauns(e) !!! :)

2020-09-28 16:43

Johoho: Nu nav nemaz zeel. Tur tacu straadnieki bija kaa vergi, raavaas pa veedera tiesu! Teiksu godiigi-man prieks par katru uz grunti nogaajusu firmeli, kur straadniekiem nemaksaa cieniigualgu! Lai iet rataa un aizrijas ar uz nelaimiigo cilveeku asaru reekina nopelniito naudas laadi.

2020-09-28 17:12

Coroner: Yoko tev cepums par šo,bet tie idiņi kas te tēlò gudrīšus var iet dejot un dziedāt ar savām pastalām un justies brīvi .

2020-09-28 17:46

Корнер,угол и корм: Латвия-страна офисов.Так литлвцы о вас говорят.Офисы на каждом углу,а работы нету((

2020-09-28 17:51

iop: Vieni tuparili un idioti te tik komentē Vienīgi YOKO piekritīšu Loģiska cilvēp Bidlas var ....

2020-09-28 18:57

Vietējais: >>>YOKO
Mtelurgs izbeidzās dēļ zaharina ieplānotās afēras, pārtaisīt Martena krāsnis uz elektrību! Diez vai viņš nebija parēķinājis, cik rentabls būs kausējums kausējot metālu ar elektrību! To var atļauties tikai būvēt blakus kādam HESam! Bez tam mazā Latvija nevar konkurēt metalurģijā ar Ķīnas gigantiem, kur arī krieviem ir lielas problēmas! Tikai tāds prātiņā apdalītais, kā tu var iedomāties, ka Latvija ir metalurģijas valsts! Un tam "ej", cilvēki brauc prom no visas postpadomijas, Austrum Eiropas, krievijas, tā kā aizver muti!

2020-09-28 19:23

YOKO: to Vietējais: Mazā Latvija nevar... Redz<metalurgs neparādījās "vakar"! Metalurgs varēja pārdzīvot divus pasaules karus un divas okupācijas un tikai šodienas kliķe ar savu politiku(šaja gadījumā OIK) izdarīja savu darbu! Ar prātiņu izskatās ka reiz apdalīts esi tu,ja acīmredzamas lietas nerubī! Un ar elektrību kausē visur pasaulē ! Ar oglēm mošk vēl Ziemeļkorejā! TAs ta tev zināšanai,gudrīt! Bet šeit Terentjeva komentārs-Ilustrējot ievērojamo OIK ietekmi uz uzņēmuma finansēm, Terentjevs informēja, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet 2013.gadā būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. "Jums ir jāpiekrīt, ka šis kāpums ir nenormāls," norādīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš teica, ka, piemēram, Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Savukārt 2015.gadā OIK Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%.

2020-09-28 19:43

pensionare: piekritisu tiem,kuri saka, ka valdiba,vainiga.kur mes esam nonakusi 30 gadu laika un uz kurieni ejam?mums slepkavibas nevar atklat,kur nu vel vardiem piesieties,nav ne laika ne vajadzibas.manas domas jau no pasiem pirmsakumiem pirma valdiba neizvelejas pareizi valsts strategiju un velesanu sistemu.nevajadzeja izlaist no rokam grozus-atdot valdisanu pasvaldibam un velesanas pec sarakstiem.pasvaldibam vienkarsi nav specializetu kadru,lai vaditu un velesanas mes ievelam partiju grupejumus ar noteiktu merki.un leisi pareizi saka esam ofisu valsts.nu kapec tagad ir jalikvide sie uznemumu,kapec rasam par trasta likvidaciju ir jamaksa vairak ka 2 miljoni? kurs reals saimnieks ta dara.pa to naudu(par 1 cilveka algu) var palaist visas tas rupnicas.kas mums liedz tagad taisit cukurfabrikas?redziet tagad par mums valda tirgus likumi.kur ta mes liksim to cukuru,eiropa baz savu.un vai ir noradits cik % cukuru mes perkam? viss slepts.domaju par koncentraciju,jeb saldumu.latvija lietuva,igaunija ka masas-visas vienadi rikojas.klaipedas osta dilemma lukasenko neatzist,bet batkrievu kravas grib. ari mes kaut ka locamies,jeb musu valdiba.vai esat ieverojusi,ka veikala gurkus un desas pardod pa gabaliem.partikas tirgus ir pirmais zvans-briest laiki slikti.pabriks teica ,ka pa daudz esam piezmiegusi bankas,tas vairs brivi nevar rikoties,nebus naudas.mes jau tagad to jutam.ES izstrada jaunas regulas ,lai atteiktos no viesstradniekiem.tas ir loti nopietns solis.vel sludinajumi ir pilni,ka vajag,bet tas ir pagaidam.valdibai noteikti ir jadoma, ka radit darba vietas .uz kurieni vini ies? vecais sauklis -dibiniet mikro uznemumus vairs nav aktuals un nenostradas.un viena varda aicina priecaties ,otra ieverojiet distanci ir bezatbildigi,jo vini tik tiesam ne par ko nenes atbildibu.ja kas ,pats esi vainigs-neieveroji.tagad ES dod naudu sakara ar kovidu, izdala pa ministrijam,vina vienkarsi izkust.vai ta realiem cilvekiem dos realu,taustamu labumu, diez vai.bez tiem cilvekiem,kuri ir uzskaite ,latvija vel ir iedzivotaji.francija jau tagad darbojas tautas virtuves un cilveki stav rinda jauns,vecs.mums jau katram skivim varbut pieliks uzskaititaju.kadam bus darbs!nekadi nesaprotu,kadam ir darbs un kresls uz ka sedet un pelnit labu algu,kadam nav neka .ir jabut izmainam,globalam,ekonomiskam.mes nevaram vienkarsi eksistet-est un gulet. vienkarsi dzivot dienu no dienas un gaidit nezin ko .ir jastrada un valstij par to ir jadoma.

2020-09-28 19:51

Ingus: Latvia paraša - tikai eurofondus varat dalit

2020-09-28 20:35

esmle: kadam neveiksminiekam ir jabut, lai CERETU uz tadu darbu??

2020-09-28 20:45

tam esmle: atblde: pensionāriem haltūra, kur piepelnīties !

2020-09-28 21:13

DIEZ,: kādēļ daži ,,labi,, politiķi bīda elektro auto,skrejriteņus,utt. !DABAI DRAUDZĪGS!....ar putām uz lūpām!!!...,kad Zahars izdomāja elekrokrāsni iegādāties,Repše apstiprināja,droši vien naivi ticot ,,citplanētiešu ,,draudzīgumam.....

2020-09-28 21:19

Asaka: Vai administratora cerības ir nopietnas? Pēdējos gados bankrotējuši vairāki šprotu uzņēmumi, nevienā no tiem saimnieciskā darbība nebija atjaunota.
Baltās zivītes valdē ir ielikts Mārtiņš Kohs-blēdis otrajā paaudzē. Kas tur var sanākt izņemot izzagšanu līdz galam.
Domāju, ka visas iekārtas tiks izpārdotas, paliks vien tukšas telpas. Diemžēl. Krupņiks lai cik smags personāžs nebūtu, tomēr uzņēmuma attīstībā ieguldījis daudz.
Man personīgi Sesks ne visai, bet jāsaka paldies Seskam par atbalstu visā Kolumbijas pastāvēšanas laikā.
Krupņiks pieļāvis daudzas kļūdas, bet nekļūdās mes zinām kurš. Tas, kurš neko nedara.
Ceru, ka Krupņiks varēs mierīgi dzīvot un strādāt bez ražošanas, bez tām problēmām, kuras nekad nebeidzās.

2020-09-28 21:44

Es: Eiropa, ta pat kā PSRS, izdrāza katru republiku savā stilā! 😂

2020-09-28 23:03

Xxx: Latvijā drāzīz viens otru ,nekādas atšķirības.

2020-09-28 23:54

...: Tagad uzņēmējs savu dzīvi saista ar Izraēlu, kur viņam piedāvāts darbs un esot arī iespēja attīstīt biznesu.

2020-09-29 10:44

Lepnajai: ES preambula - drīkst tikai dabai nekaitīgu ražošanu, elektrokrāsni gribi, negribi vajadzēja par lieeeelu naudu pirkt

2020-09-29 17:28

:: :
Sis viss tikai pierada to, ka Latvija ir NEIZDEVUSIES VALSTS.
FAILED STATE! FAILED STATE! FAILED STATE! FAILED STATE!

2020-09-29 23:10

jūūū: Nīcā arī drīz likvidēsies zivtiņā, jo nemaksā nodokļus un ir lieli parādi, uzsākti procesi. Ja nemaldos gadu atpakaļ jau bija likvidētā firma vienkārši nomainīja nosaukumu un direktore palika tā pati.

2020-09-29 23:13

jūūū: Un kā te rakstīja komentētājs augstāk - Zive pūst no galvas

2020-09-30 00:07

DINA: NU BIJA LABA FABRIKA

2020-10-01 17:59

To jūjūjū: Kādi procesi ir uzsākti Nīcai? Tai moikai īpašnieki ir Rīgas bandīti, tāpēc vēl turās virs ūdens.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Saistītie raksti

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz