Samērā lielu
ažiotāžu gan masu medijos, gan iedzīvotāju vidū izraisījusi ziņa, ka no šā gada
1.septembra stāsies spēkā jaunas prasības kūpinātas gaļas un zivju ražošanā. Saskaņā
ar Eiropas Komisijas regulu tiks piemērota jauna benzopirēna norma attiecībā uz
kūpinātu gaļu un tās produktiem, kā arī kūpinātām zivīm un to produktiem.

Atļautā
benzopirēna norma kilogramā produkcijas samazināta no 5 līdz 2 mikrogramiem,
savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa samazināta
no 30 līdz 12 mikrogramiem kilogramā. Vienīgais izņēmums būs šprotes, kurām
benzopirēna normas paliks iepriekšējā līmenī. Atgādinām, ka par šādu normu
ieviešanu ES dalībvalstu un Eiropas Komisijas
eksperti vienojās jau 2011.gadā, kad
tika noteikts divu gadu ilgs pārejas periods.

Kā
zināms, regula attiecas uz visām ES dalībvalstīm, ne tikai Latviju. Satraukumu
par gaidāmajām izmaiņām pauda arī SIA ”Blanika” pārdevēja Nataļja, kas Liepājas
Pētertirgū tirgo Lietuvā ražotus kūpinājumus. ”Tas slikti ietekmēs ne tikai
ražotājus, bet arī pircējus. Lietuvā un Latvijā tā ir jau gadu simtiem sena
tradīcija, cilvēki ļoti daudz pērk kūpinājumus. Es vēl ceru, ka kaut kas
mainīsies, domāju bija vajadzīgs referendums. Katram cilvēkam ir izvēles
brīvība un viņš pats var izlemt, ko pirkt un ko nē. Kāpēc atļauj tirgot
cigaretes un citas kaitīgas lietas? Uz tām uzraksta, ka kaitīgas veselībai, bet
tirgot atļauj,” neizpratni pauda pārdevēja.

Līdzīgu
viedokli pauda arī SIA ”SC Grand” vadītāja Maira Meļķe, kuras vadītais uzņēmums
Priekulē ražo dažāda veida kūpinājumus. Arī viņa uzskata, ka iedzīvotājiem
pašiem jāļauj izvēlēties, ko pirkt. ”Kancerogēnas vielas mums ir visapkārt. Vai
vārītās desas, kas pilnas ar E vielām ir labākas? Neesmu redzējusi pētījumus par
to, kas kaitīgāks – E vielas vai benzopirēns. Protams, ka pārbaudes ir jāveic
un esmu ar mieru marķējumā norādīt, ka šis produkts satur kancerogēnas vielas.
Patērētājam ir jāļauj izvēlēties un kūpinājumi jau nav maize, ko ēd katru
dienu. Aizliegt kūpinājums ir tas pats, kas latvietim atņemt Jāņu sieru un
skābputru,” uzsver M.Meļķe.

”SC
Grand” vadītāja arī atzīst, ka nav reāli saražot produkciju līdzšinējā
kvalitātē, ievērojot jauno normu. Tas nozīmē, ka visticamāk, jādomā par
tehnoloģiju maiņu, tomēr tas prasa līdzekļus. ”Kas kompensēs pāreju uz citu
tehnoloģiju, vai pat likvidāciju?” neizpratnē ir uzņēmēja. Viņa uzskata, ja ”SC
Grand”  nāksies ražot masu produkciju, visticamāk
viņi ar lielajiem uzņēmumiem nespēs konkurēt.

Tomēr
pagaidām M. Meļķe ir optimisma pilna un cer, ka jaunās normas netiks ieviestas.
”Es vēl ceru, ka veselais saprāts ņems virsroku un likumu pieņēmēji, situācijai
pieies reāli. Ja atļāva ražot šprotes, kas satur benzopirēnu, jācer, ka
tāpat būs arī ar gaļu.”

Arī
SIA ”Kurzemes Gaļsaimnieks” pārstāve portālam apstiprināja, ka šobrīd visi uzņēmumā ražotie kūpinājumi atbilst regulas 835/2011
prasībām, kas benzopirēna normu nosaka 5 mikrogrami uz kilogramu.

”SIA ”Kurzemes Gaļsaimnieks”
ražo plašu gatavās produkcijas klāstu, tai skaitā arī kūpinājumus un pusžāvētās
desas. Tā kā ražošanas procesā tiek izmantotas koka skaidas, kas piešķir
produktiem īpašas garšas, krāsas un smaržas īpašības, tad, protams, ka regulā
minētās benzopirēna normas samazinājums no 5 uz 2 mikrogramiem uz kilogramu
ietekmēs gatavās produkcijas – kūpinājumu un pusžāvēto desu – garšas īpašības,
jo būsim spiesti mainīt ražošanas tehnoloģiju un izstrādāt jaunus produktus,”
portālu informēja SIA ”Kurzemes Gaļsaimnieks” pārstāve Kitija Rosvalde.

Savukārt
Zemkopības ministrija aicinājusi ražotājus iesniegt pamatotus argumentus, kādēļ
tie nevarēs izpildīt pēc 2014. gada 1. septembra paredzamās jaunās normas. Ja
pēc iegūto datu analīzes ZM secinās, ka pie izmantotajiem kūpināšanas
tehnoloģiskajiem procesiem nav iespējams sasniegt jaunās normas, Latvijas
vērsīsies EK ar lūgumu pagarināt pārejas periodu un risinās ar EK jautājumu par
atkāpes piemērošanu Latvijas kūpinātajiem pārtikas produktiem, informē ZM
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.