Kaut gan rit jau ceturtais gads, kopš sākās darbs pie iespaidīgā brīvdienu atpūtas kompleksa “Baltijas Jūras parks” projekta, un visi solītie termiņi jau sen ir garām, līdz šim uz pašvaldības iznomātā zemes gabala ekskluzīvā vietā pie jūras Dienvidrietumu mikrorajonā nav tapusi neviena būve. Projekta attīstītāji kārtējo reizi apgalvo, ka būvniecība teju teju sākšoties, atlicis tikai vienoties ar bankām par projekta kreditēšanu, un tad viss notikšot. Taču pašvaldībā jau sāk briest viedoklis, ka nu gan būtu laiks likt punktu pie jā vai nē šim projektam, jo bezgalīga vilcināšanās jau sāk izskatīties komiska.

Reklamē jaunu tūrisma uzņēmējdarbību

SIA “Baltic Sea Park Development” kā projekta attīstītāja tika nodibināta 2003.gada septembrī, tās vadību uzticēja bijušajam Liepājas pārstāvniecības Rīgā vadītājam Paulam Puķem. Projekta mērķis ir izveidot augstas klases daudzfunkcionālu brīvdienu centru, kas konceptuāli esot jauns tūrisma uzņēmējdarbības veids Baltijas valstīs. Viesiem tiktu piedāvāta atpūta kvalitatīvos, labiekārtotos brīvdienu mājokļos, kā arī dažādas izklaides, sporta, biznesa, veselības un skaistumkopšanas iespējas. Brīvdienu centru paredzēts izvietot Liepājas dienvidrietumu daļā, Klaipēdas ielā, teritorijā starp Klaipēdas ielu, Dienvidu kapiem, kāpu joslu un Dienvidrietumu mikrorajonu, netālu no autoceļa uz Lietuvu, skaistas pludmales un zaļu mežu tuvumā.

Kopējā ar projektu saistītā teritorija ir 24,7 hektāri, ietverot tajā aptuveni 15,3 hektārus ēkām un apstādījumiem, kā arī teritorijas ielu un stāvlaukumu infrastruktūrai. Kopējā brīvdienu centra galvenās ēkas platība plānota ap 25000 kvadrātmetru, un 520 brīvdienu mājokļu platība plānota attiecīgi 42000 kv.m. Šajos mājokļos būtu iespējams uzņemt 3952 cilvēkus. Savukārt tropiskā ūdensparka ietilpība, ieskaitot pludmales bārus, restorānus un balkonu, būtu 2300 cilvēku. Parka ārpusē varētu nodrošināt dažādus sporta veidus – tenisu, skvošu, volejbolu, basketbolu, galda tenisu, badmintonu, boulingu u.c. Bērniem un jauniešiem savukārt izveidotu telpas ar labirintiem, gaisa spilveniem lēkāšanai, spēļu mašīnu tīklu, kā arī interneta un datorspēļu salonam.

Solīt sola, bet nedeva

Šāds projekts, protams, katrai pašvaldībai šķistu kā medusmaize, tāpēc tas arī saņēmis atbalstu. Taču, atskatoties vēsturē, ir redzams, ka atpūtas kompleksa būvniecība uz priekšu virzījās kā pa celmiem. Pirmās domstarpības radās jau 2004.gada vasarā, kad SIA “Baltic Sea Park Development” izteica vēlmi veikt izmaiņas zemes nomas līgumā, lai projekta attīstītāji varētu slēgt apakšnomas līgumus ar brīvdienu mājiņu pircējiem. “Rodas priekšstats, ka projekta autori par prioritāti izvirza dzīvojamo māju būvniecību, meklējot juridisku risinājumu zemes gabalu sadalīšanai pa apbūves gabaliem, tos piesaistot individuālo māju īpašniekiem,” – ar šādu secinājumu reaģēja pašvaldības Juridiskā daļa.

Šī domstarpība tika noregulēta, un SIA “Baltic Sea Park Development” solīja, ka projekts nobeigumam varētu tuvoties 2006.gada pavasarī. Bez tam P.Puķe šo projektu reklamēja saistībā ar pasaules hokeja čempionātu, proti, atpūtas komplekss būtu gatavs uzņemt tūkstošiem hokeja fanu, ja čempionāta mazo arēnu izlems būvēt Liepājā. Teju jau apritēs gads, kopš hokeja čempionāta kaislības izskanēja…

2005.gada februārī projekta attīstītāji Liepājas domi lūdza piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 90 procentu apmērā. Pašvaldība nepiekrita, jo nekāda būvniecība vēl nebija uzsākta. Bez tam kuluāros skanēja viedoklis – kur viņi raus desmitiem miljonu, ja jau pat nodoklim jāprasa atlaide! Un atkal intervijā presei P.Puķe klāstīja: “Līgumā rakstīts, ka būvniecība jāsāk šogad, un tā arī būs!”

2006.gada aprīlī, kad līguma termiņš jau bija beidzies, pašvaldība nolēma prasīt skaidrojumu, kāpēc kavējas projekta īstenošana. SIA “Baltic Sea Park Development” aizbildinājās, ka galvenajai kompleksa ēkai nepieciešama tehniskā ekspertīze, proti, jāpārbauda, vai arhitektu iztēles objekts turēsies kopā arī dabā.

Nupat kļuvis zināms, ka tehniskā ekspertīze ir veikta, taču nu ir jauns šķērslis – projekta attīstītāji tagad cenšas pārliecināt bankas par kredīta piešķiršanu. Un šim procesam diemžēl nevarot noteikt konkrētu termiņu.

Brauks pārliecināt deputātus

“Šāds megaprojekts Latvijā ir jaunums, tāpēc nav vienkārši pārliecināt vietējos banku speciālistus, ka šādi projekti Eiropā veiksmīgi funkcionē,” skaidro P.Puķe. Lai sarunas ritētu veiksmīgāk, tajās piesaistīts konsultants Jans Holms Pedersens – bijušais vecākas baņķieris no lielākās Dānijas bankas “Den Danske Bank”, kuram ir pieredze ar šādu projektu finansēšanas konceptiem.

P.Puķe pastāstīja, ka projekta attīstītāji plānojot jaunnedēļ doties pie Liepājas domes deputātiem un vēlreiz pārliecināt viņus, ka atpūtas kompleksa būvniecība kavējusies objektīvu iemeslu dēļ, un lūgt pagarināt līgumu. “Mums nav ko slēpt, liksim visas kārtis galdā. Taču, manuprāt, būtu pavisam aplami, ja projekts apstātos tad, kad tas ir vistuvāk īstenošanai,” uzskata P.Puķe. Bez tam SIA “Baltic Sea Park Development” jau ieguldījis šajā projektā prāvus līdzekļus. Uzņēmuma grāmatvedības dati rādot, ka līdz 2006.gada beigām ieguldījumu apjoms sasniedzis trīs miljonus latu. Bet kopš 2006.gada Liepājas domes kasē no projekta attīstītājiem ieplūduši 100 tūkstoši latu, ko veido nekustamā īpašuma nodoklis un zemes nomas maksa.

Apsver iespēju lauzt līgumu

Savukārt pašvaldības oficālajā nostājā jau sāk ieskanēties stingrāka nots. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš atzina, ka pašvaldība analizē juridiskos aspektus līguma laušanai ar SIA “Baltic Sea Development”. “Mēs jau vairākkārt projekta attīstītājiem esam nākuši pretim. Uzskatu, ka esam bijuši ļoti pacietīgi, jo apzināmies, ka projekts patiešam ir milzīgs. Un būtu tikai priecīgi, ja viss izdotos. Taču līdz šim mēs esam tikai baroti ar solījumiem. Visi termiņi jau sen ir garām. Vēl kāda pretimnākšana ir iespējama tikai tad, ja projekta attīstītājs spēs ar neapgāžamiem pierādījumiem apliecināt, ka atpūtas komplekss patiešām tiks uzbūvēts līdz galam, nevis iedzīs zemē pirmos pāļus un pēc tam atkal gadiem ilgi diskutēs par turpmāko rīcību. Kamēr pašvaldībai nebūs skaidra apliecinājuma, ka SIA “Baltic Sea Park Development”  rīcībā ir pietiekami finanšu un cita veida resursi, lai projektu īstenotu, tā nenoņems no darba kārtības līguma laušanas iespēju,” norādīja G.Ansiņš.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Šajā vietā jau pirms gada vajadzēja valdīt tūkstošiem tūristu radītajai rosībai. Taču tur aizvien vēl ir klusums.

Baltic Sea Park projekts.