liepajniekiem.lv
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka aizvadītais gads ostā, tāpat kā vairāki iepriekšējie, nav bijis viegls, bet, neraugoties uz grūtībām, izdevies noturēt kravu apgrozījumu virs septiņu miljonu tonnu atzīmes.
Sarežģītā ģeopolitiskā situācija joprojām jūtami ietekmē Latvijas ostu darbu. Taču Liepājas ostā nelielais kravu kritums pērn esot skaidrojams arī ar spēcīgajiem vējiem gada pēdējos mēnešos, kas liedzis pārkraut kuģus.
“Ja būtu bijis mierīgāks laiks, tad, domāju, mēs būtu tikuši pāri arī 2023. gada rādītājiem,”
spriež U. Hmieļevskis.
2024. gadā beramkravu apjoms Liepājas ostā sarucis par 9,3% (4,609 miljoni tonnu), lejamkravu – par 2,1% (258,3 tūkstoši tonnu), bet ģenerālkravas pārkrautas par 15,5% vairāk (2,181 miljons tonnu).
Vietējo kravu īpatsvars bijis 55%, informē SEZ pārvalde.
2024. gadā vairāk nekā 25% ostas kravu apgrozījuma attiecas uz prāmju kravām, atzīmē uzņēmuma “Terrabalt” valdes loceklis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Āris Ozoliņš.
Taču arī šo kravu apkalpošanā regulāri nākoties saskarties ar dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem un izaicinājumiem.
Piemēram, pērn septembrī caur Liepājas ostu ar prāmjiem lielā apjomā sākušas nākt kravas no kompānijas “Amazon” noliktavas Ķīnā – vienā kravā vairāki tūkstoši paciņu, taču katrai šeit prasīts izcelsmes sertifikāts un citi dati, kurus noformēt nav bijis fiziski iespējams.
“Šīs kravas aizgāja garām Latvijai caur Lietuvu, Igauniju un Poliju,”
pastāsta Ā. Ozoliņš, skaidrojot – lai gan saistībā ar kravu pārvadājumiem Eiropā darbojas vienota regula, Latvijā tiesību normu interpretācija bijusi atšķirīga.
Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu risinājums gan esot atrasts.
Viens no uzdevumiem – pārbūvēt piestātni
Šogad Liepājas ostā plānots uzsākt kravu un pasažieru prāmju jeb 46. piestātnes rekonstrukciju.
“Prāmju kustība attīstās, un arī prognozes liecina, ka šo kravu apjoms varētu pieaugt,” pauž Ā. Ozoliņš, norādot, ka ar prāmju operatoru “Stena Line” bijušas sarunas par to, ka pēc piestātnes rekonstrukcijas Liepājas ostā vienlaikus varētu apkalpot divas prāmju līnijas, no tām vienu Zviedrijas virzienā.
Šobrīd sešas reizes nedēļā no Liepājas prāmis atiet uz Vāciju (Trāvemindi).
“Prāmju piestātne būvēta pirms aptuveni 60 gadiem, līdz ar to tā ir gan fiziski, gan morāli novecojusi.
Tās stāvoklis, protams, nav tik kritisks, lai mēs šaubītos par to, vai varam pieņemt prāmjus, jo piestātne visu laiku tiek apsekota, uzturēta un katru gadu remontēta, bet skaidrs, ka rekonstrukcija ir būtiski nepieciešama, lai saglabātu esošo prāmju pārvadājumus.
Ja rekonstrukciju neveic, tad prāmju pārvadājumi, iespējams, pēc dažiem gadiem būtu jāpārtrauc,” skaidro “Terrabalt” valdes loceklis.
Šobrīd 46. piestātnes garums liedz uzņemt lielākus kravas un pasažieru prāmjus, kādus apkalpo, piemēram, Ventspilī un Klaipēdā. Līdz ar to, pārbūvējot 210 metru garo piestātni, to plānots pagarināt vismaz par 50 metriem.
Šobrīd norit tehniskā projekta izstrāde.
Rekonstrukcija jāpabeidz līdz 2027. gada beigām. Darbi tikšot veikti, nepārtraucot prāmju apkalpošanu.
Ieguldījumi šajā projektā lēšami vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Pagaidām piestātnes rekonstrukcijai pieejami vien 30% no nepieciešamā finansējuma.
“Strādājam pie tā, lai piesaistītu trūkstošo finansējumu,”
norāda SEZ pārvaldnieks.
Viņš arī pastāsta, ka šogad, Liepājas 400. gadu jubilejas zīmē, plānots izveidot jaunu zvejniekiem nepieciešamo infrastruktūru un padarīt publiski pieejamu Liepājas bāku.
“2024. gads mums ir diezgan liels pagrieziena gads, jo īstenojušās lietas, kuras iesākām pirms daudziem gadiem,” vērtē U. Hmieļevskis, uzskaitot paveikto un atzīmējot, ka astoņos gados pilsētā uzbūvētas 26 ražošanas ēkas, vairākas no tām ekspluatācijā nodotas pērn (uzņēmuma “Golden Fields Factoru LV” proteīna ražotne, SIA “Syfud” u.c.).
Tāpat aizvadītajā gadā pabeigta aptuveni 30 miljonu eiro vērtā dzeramā ūdens eksporta termināla būvniecība un šogad tiek gaidīts, ka “pirmie kuģi ar kravu dosies uz zemēm, kur ūdens ir deficīts”.
Bijušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” teritorijā sākta industriālā parka izbūve, SEZ pārvalde noslēgusi teritorijas rezervācijas līgumus par ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes izveidi (“GI Termināls”), atkrastes vēja atbalsta bāzes un smago kravu termināla izveidi (“Van Oord”), ūdeņraža ražotnes un termināla būvniecību (“CIS Liepāja”), kā arī kopā ar investoriem, Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūru un Rīgas Tehnisko universitāti parakstīta vienošanās par Liepājas ilgtspējīgas industrijas centra izveidi.
Uzziņai
- 2024. gadā Liepājas ostā apkalpoti 1313 kuģi un 103 924 pasažieri.
- Lielākais apkalpotais kuģis bijis 229 metrus garš (“Ranger”).
- Lielākā krava – 55 000 tonnu Latvijā izaudzētu kviešu eksports.
- Vieglākā krava bijusi 19,7 tonnas smagās uzņēmuma “Norplast Piemare” konstrukcijas.
- Sarežģītākās kravas tituls pienākas 270 tonnas smagajam “Latvenergo” ģeneratoram.
- Arī šogad Liepājas ostā kopējais kravu apjoms plānots līdzīgs – 7,28 miljoni tonnu.
Avots: Liepājas SEZ pārvalde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
