Atšķirīgās ēšanas kultūras un tradīciju dēļ Ķīnas tirgus apguve ir vērtējama pesimistiski un eksports uz šo tirgu neatrisinās visas Latvijas zivrūpnieku problēmas, aģentūrai BNS sacīja Liepājas zivju konservu ražotāja “Kolumbija Ltd.” līdzīpašnieks Igors Krupņiks.

“Daudzi tagad runā par Ķīnas tirgu. Es šajā ziņā esmu nedaudz pesimists. Jā, pie Ķīnas tirgus apguves ir jāstrādā, bet tas nav risinājums visām problēmām. Ķīnas tirgū ir noteiktas tradīcijas, kuras ir ļoti grūti mainīt, tas prasa gadiem ilgu darbu,” sacīja Krupņiks. Viņš piebilda, ka arī eksporta sertifikācija uz Ķīnu vēl nenozīmē tūlītēju produkcijas piegādi šim tirgum, jo, iekams eksports tiks sākts, paies vismaz gads vai ilgāks laiks un atsevišķi Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi līdz tam laikam var arī neizdzīvot.

Viņš arī atzina, ka Latvijas zivrūpniekiem nav Krievijai alternatīvu tirgu. “Krievijas tirgus ir liels un mums saprotams tirgus, mūsu produkcija šim tirgum ir saprotama un, ja mēs aiziesim no šī tirgus, mūs aizvietot tur atnāks vācieši un somi. (..) Krievijas tirgū mūsu produkciju zina un pērk, bet citos tirgos, piemēram, Japānā, lai cik mēs mēs ļoti censtos tur iekļūt, ir niecīgas piegādes. Tur ir pircēji, bet viņi mūs nesaprot, viņiem tur ir citas ēšanas tradīcijas un patēriņa paradumi,” sacīja “Kolumbijas Ltd.” līdzīpašnieks, piebilstot, ka Krievijas tirgus Latvijai līdzās pastāvējis gadsimtiem ilgi un tur ir līdzīgi ēšanas kultūra.

Krupņiks arī piebilda, ka ir ļoti svarīgi, lai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) operatīvi strādātu pie Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta “Roseļhoznadzor” konstatēto nepilnību novēršanas normatīvajos aktos attiecībā uz Latvijas zivrūpnieku eksportu un ātri, kvalitatīvi sagatavotu atbildes ziņojumu “Roseļhoznadzor”. “Valstu savstarpējās attiecības jebkurā līmenī veidojas politisku apstākļu ietekmē, skaidrs, ka tur ir iesaistīta politika, bet jācenšas izsist politiķiem pamatu zem kājām. Ja uz visiem jautājumiem [ziņojumā] jūs esat atbildējuši korekti, ievērojuši metodoloģiju, nodrošinājuši visus nepieciešamos dokumentus, otra puse nevar iebilst un, visticamāk, būs spiesta tam piekrist,” sacīja Krupņiks.

Viņš piebilda, ka PVD atbildes ziņojuma sagatavošana “Roseļhoznadzor” būs solis uz priekšu un mudinās Krievijas uzraudzības iestādi turpināt komunikāciju ar Latvijas pusi. “Es esmu lasījis Krievijas puses ziņojumu un tur ir pie kā strādāt. Es domāju, ka PVD ir ļoti labi speciālisti un viņiem nesagādās grūtības profesionāli atbildēt uz dažu labu āķīgu jautājumu,” sacīja Krupņiks, paužot cerību, ka trīs mēnešu laikā situāciju ar Krievijas tirgu izdosies atrisināt.

Pēc Krupņika teiktā, mazāki zivju pārstrādes uzņēmumi Latvijā Krievijas aizlieguma dēļ varētu bankrotēt. “Ir liela iespējamība [ka daļa uzņēmumu bankrotēs], bet mums ir dažādas darbības sfēras, izvadājam un ķeram zivis, kā arī taisīsim vēl vienu ražotni, es ceru, ka mums nenāksies bankrotēt. Protams, ka vājāki uzņēmumi, kuriem bija šaura darbības niša, varētu arī neizdzīvot. (..) Es domāju, ka lielākā daļa lielo uzņēmumu saglabāsies,” sacīja Krupņiks.

Jau vēstīts, ka PVD 4.jūnijā saņēma Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta “Roseļhoznadzor” oficiālu paziņojumu par to, ka ir stājies spēkā pagaidu aizliegums Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Ziņojumā uzsvērts, ka PVD jāveic pastiprināta visu uzņēmumu kontrole un par dienesta veiktajām darbībām un uzņēmumu ieviestajiem korektīvajiem pasākumiem jāsniedz atbilde Krievijas dienestam. Pamatojoties uz PV sniegto atbildes ziņojumu, kā arī uzņēmumu veiktajām korektīvajām darbībām, “Rosseļhoznadzor” lems par pagaidu aizlieguma atcelšanu.

Ziņots arī, ka “Rosseļhoznadzor” maijā inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus – Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.

Tāpat vēstīts, ka saistībā ar Krievijas noteikto zivju izstrādājumu importa aizliegumu “Kolumbija Ltd.” ir nolēmusi būtiski samazināt ražošanu, atlaižot aptuveni 240 darbinieku. Plānots, ka darbu saglabās aptuveni 60 strādnieku, lai vasarā realizētu atsevišķus pasūtījumus.

“Kolumbija Ltd.” ir reģistrēta 2001.gadā un tā pamatkapitāls ir 1,5 miljoni latu (2,134 miljoni eiro). “Kolumbijas Ltd.” īpašnieki ir Kiprā reģistrēts uzņēmums “Nirtolex Limited” (33,33%) un divi Krievijas uzņēmēji, tostarp Krupņiks (33,33%).