Zivju konservu ražotāju “Kolumbiju Ltd.” tiešā veidā nav skāris Latvijas Krājbankas krahs, tomēr tas ietekmējis uzņēmuma darba ražīgumu – daudzi strādnieki darba laikā spiesti katru dienu stāvēt garajās rindās pie bankomātiem, lai ik dienu varētu izņemt 50 latu.

“Kolumbiju Ltd.” direktors Igors Krupņiks aģentūrai BNS pastāstīja, ka uzņēmums “Latvijas Krājbankā” naudu nav glabājis, tomēr vairāk nekā desmit strādniekiem uz šīs bankas kontiem pārskaitīta darba alga. Tagad šie strādnieki katru dienu uz vairākām stundām spiesti atprasīties no darba, lai izņemtu savu algu no krājbankas bankomātiem.

Uzņēmējs arī pauda bažas par to, ka pēc “Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanas banku uzraugošās institūcijas sāks pievērst pastiprinātu uzmanību finanšu iestādēm, kas savukārt šā spiediena dēļ varētu pārtraukt komercsabiedrību kreditēšanu.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 21.novembrī nolēma apturēt “Latvijas Krājbankas” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar “Latvijas Krājbanku”.

Visticamāk, 28.novembrī FKTK tiesā iesniegs “Latvijas Krājbankas” maksātnespējas pieteikumu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% “Latvijas Krājbankas” lielākās īpašnieces ‒ bankas “Snoras” ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka “Snoras” aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku “Snoras” par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

“Snoras” pieder nedaudz vairāk kā 60% “Latvijas Krājbankas” akciju. Pēc aktīvu apmēra “Latvijas Krājbanka” septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

BNS