Par to KP vadība paziņoja trešdien preses konferencē. Soda nauda “Nordekai” ir 637 600 eiro, bet “Latvijas sabiedriskajam autobusam” – 474 600 eiro.

Sods kompānijām piemērots par vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.

Lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai – 15 miljoni kilometru gadā –, visi trīs pārvadātāji apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par dalību individuāli vai veidojot apvienības, konstatējusi KP.

Sākotnējā informācija par karteli saņemta no tirgus dalībnieku pieteikuma Iecietības programmā. Tur teikts, ka pirms piedāvājumu iesniegšanas iepirkumā 2019. gada 26. augustā “Nordekas” telpās Rīgā notika LAP, “Nordekas”, “Latvijas sabiedriskā autobusa” un pieteikuma iesniedzēja tikšanās.

To apstiprina arī lietas dalībnieku mobilo telefonu numuru noslodzes dati, kas norāda, ka minēto uzņēmumu pārstāvji norādītajā datumā un laikā atradās “Nordekas” telpās vai tās tuvākajā apkārtnē.

Tikšanās laikā tika piedāvāts katram klātesošajam tirgus dalībniekam izlemt, kurā lotē tas gribētu piedalīties. Par sākotnējo paškritēriju tirgus sadalei tika piedāvāts izmantot katra tirgus dalībnieka jau noslēgtos līgumus, tas ir, maršrutus, ko tie jau apkalpo, kā arī bāzes atrašanās vietas.

Uzrādīta arī iepriekš sagatavota tabula ar visām 16 lotēm, ko papildināja rokrakstā veiktas piezīmes par iespējamo lotu sadali, vēsta KP.

Pašlaik LAP iepazīstas ar KP lēmuma pilno sastāvu, lai varētu sniegt plašākus komentārus par situāciju, ”Kurzemes Vārdam” pauda uzņēmumā.

”LAP savā profesionālajā darbībā ievēro visas likuma prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai ”Konkurences likuma” pārkāpšanu. Pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju LAP lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību,” norāda LAP valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

Liepājas pašvaldībai pieder 34,85 procenti LAP kapitāla jeb 218 650 daļas.

Izpilddirektora vietnieks un pašvaldības pārstāvis LAP Didzis Jēriņš pauž, ka pašlaik nevarot sniegt nekādu komentāru. ”Ir jāredz pilnais Konkurences padomes lēmuma teksts,” viņš norāda.

Liepājas dome jau 2021. gada janvārī pieņēma lēmumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā un pārdot pašvaldības akcijas.

Kopš tā laika vienīgi veikta akciju tirgus vērtības noteikšana (summa ir komercnoslēpums), bet pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas process uz priekšu nav pavirzījies. ”Ja tās būtu vairākuma akcijas, tad būtu daudz vienkāršāk,” saka D. Jēriņš.

ATD pērn bija ļoti nopietni iebildumi pret LAP par līguma neizpildi un tika apsvērta iespēja līgumu lauzt, jo pārvadātājs nespēja nodrošināt reisus jaunajās lotēs Aizkraukles un Ogres novadā, kā arī daudzi reisi pastāvīgi netika izpildīti Liepājas pusē.

Vaicāts, vai konstatētā aizliegtā vienošanās par reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem varētu likt ATD atgriezties pie apsvērumiem par līguma laušanu, direkcijas sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis atzīmē, ka arī ATD tikko ”uzzinājām, par ko ir stāsts, iepriekš nebijām iepazīstināti ar [Konkurences padomes] lēmumu, arī mums tas savā ziņā bija pārsteigums”.

Jebkurai ATD turpmākajai rīcībai jābūt juridiski pamatotai, tā nevar balstīties uz ”patīk – nepatīk”.

”Juristiem kārtīgi jāizpēta atzinums un kā tas var atsaukties uz noslēgtajiem vai pat vēl nenoslēgtajiem līgumiem. Visticamāk, nāksies vēl konsultēties ar Konkurences padomi un Iepirkumu uzraudzības biroju,” pauž V. Zaķis.

ATD pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādījuši, ka ”Publisko iepirkumu likuma” normas, kas paredz izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, konstatējot, ka tas atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, nav attiecināmas uz jau noslēgtajiem iepirkuma līgumiem.

Līdz ar to ATD nav tiesīga lauzt noslēgtos iepirkuma līgumus, pamatojoties uz KP pieņemtajiem lēmumiem.

LAP uzskata, ka KP nav pienācīgi izvērtējusi visus lietas faktiskos apstākļus, kā rezultātā ir nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem, tāpēc neatzīst lēmumā minēto pārkāpumu un pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns uzskata, ka sadarbība ar KP lēmumā minētajiem komersantiem jautājumā par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu ATD rīkotajos iepirkumos bijusi tiesiski pieļaujama un sadarbības mērķis ar partneriem bijis tikai un vienīgi meklēt optimālu risinājumu konkurētspējīgu piedāvājumu sagatavošanai, tai skaitā apvienojot pakalpojumu sniegšanā iesaistītos tehniskos resursus, lai rezultātā valsts un pasažieri saņemtu labāko iespējamo sabiedriskā transporta pakalpojumu, par to nepārmaksājot.

”Jāatzīmē, ka šāda tirgus dalībnieku sadarbība, veidojot personu apvienības dalībai iepirkumos, ir normāla parādība, ko īsteno daudzi tirgus dalībnieki

ne tikai sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā, bet arī iepirkumos citās nozarēs, piemēram, informāciju tehnoloģiju,” pauž L. Krongorns.

Viņš norāda, ka ATD paredzējusi, ka piedāvājumus iepirkumos var iesniegt ne tikai individuālas juridiskas personas, bet arī juridisku personu apvienības ”jebkurā to kombinācijā”, savukārt normatīvie akti nenosaka konkrētas prasības, kārtību vai ierobežojumus juridisku personu apvienības izveidei, apvienības biedru sadarbības formai vai piedāvājumu izstrādāšanas procedūrai iepirkumos.

”LAP uzskata, ka uzņēmuma rīcība ATD rīkotajos iepirkumos bija atbilstoša esošajam konkurences tiesību regulējumam un iepirkumu noteikumiem, bet KP lēmumā minētie secinājumi un konstatējums par pārkāpumu – kļūdaini,” saka uzņēmuma vadītājs.