Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma “Pica serviss” struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku, vēsta tvnet.lv.

Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kas uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju “Čili Pica” vārdu. Zīmols “Čili Pica” pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Kratīšanas tika veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosināja, pamatojoties uz TV3 raidījuma “Nekā Personīga” sniegto informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu, “Nekā Personīga” pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamajām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, “Nekā Personīga” žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas – Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns “Barons Bumbier’s”. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

“Barons Bumbier’s” pievienotās vērtības nodoklis (PVN) bija pierēķināts burkānu sulai un kafijai, bet par saldo ēdienu un kafiju ailītes ar šo nodokli nebija.

Arī Rietumu centrā par pankūkām un kafiju Ls 1,96 vērtībā čeks bija bez PVN. Čeki ar un bez PVN tika izsniegti arī trešajā eksperimentam izvēlētajā vietā – Salas lielveikalā.

Salīdzinājumam žurnālisti veica pirkumu arī Čili picērijās Rīgā, kur visos gadījumos dažādās vietās tika saņemti tikai oficiāli čeki ar PVN.

Liepājā eksperiments tika veikts atkārtoti un situācija bija tāda pati kā pirmajā dienā.

Ar iegūto informāciju “Nekā Personīga” vērsās Finanšu policijā Rīgā, kas pārliecinājās par informācijas pamatotību un uzsāka kriminālprocesu.

Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis uzskata, ka veiktās kratīšanas uzņemuma struktūrvienībās bijušas rezultatīvas. Izņemts liels daudzums dažādu lietisko pierādījumu.

Katrā no 10 kratīšanas vietām pratināšanas process ildzis vismaz sešas stundas. Daļa policistu strādāja vēl visu nākamo nakti. “Nekā Personīga” novēroja, ka firmas birojā Zemnieku ielā Liepājā tika meklēti speciālisti, kas spētu atvērt seifus.

Čerņeckis stāsta, ka uzņēmums tiek turēts aizdomās par tā sauktās “melnās kases” turēšanu, no kuras darbiniekiem maksātas aplokšņu algas.

Kāda darbiniece, kas strādājusi uzņēmumā, “Nekā Personīga” anonīma pastāstīja, ka nodokļu nemaksāšanas shēma darbojusies jau sen. Bailēs zaudēt darbu, darbinieki par to nav ziņojuši attiecīgajām iestādēm.

Izrādās, ka parasti katrā krodziņā bijuši vismaz 2 kases aparāti. Viens oficiālajai, “baltajai kasei”, otrs – “melnajai”. Ēdienu cenas klientiem nemainījās, taču, atkarībā no tā, kuras “kases zonā” sēdēja klients, atšķīrās čeki. Darba dienas beigās, “baltās” un “melnās” kases naudas summas tika saliktas atsevišķos maisiņos un aizvestas uz firmas biroju. “Melnajā kasē” aizgājusi apmēram trešā daļa no ienākumiem. Darbinieki bijuši brīdināti, ka “melnajā kasē” nedrīkst būt puse dienas ienākumu, jo tas skaitījies pārāk daudz un varējis radīt aizdomas. Gadījumā, ja ierastos kontrole, darbiniekiem bijis jāizsauc direktors, bet darbiniecei, kas strādājusi pie “melnās kases”, “ātri jāpazūd”.

“Melnajā kasē” nonākusi arī nauda, ko klienti maksāja skaidrā naudā par ēdiena piegādi mājās.

Uz “Nekā Personīga” jautājumu, kādēļ darbinieki nav vērsušies Liepājas VID, avoti atbildēja, ka neuzticas. Jo VID Liepājas nodaļa atrodas tajā pašā ēkā, kur ir arī viena no ēstuvēm – Barons Bumbier’s.

Tikmēr VID Liepājas nodaļas darbinieki apgalvo, ka neko aizdomīgu ar čekiem neesot manījuši. VID Liepājas klientu apkalpošanas centra vadītājs Jānis Tiļuks stāstīja, ka nekad neesot gājis pusdienās uz kaimiņos esošo “Barons Bumbier’s”.

Kāda cita VID darbiniece, Inta Bergmane stāstīja, ka uz krodziņu ejot svētku reizēs, bet čekos nekad neesot iedziļinājusies.

Gan Liepājas nodaļas darbinieki, gan VID preses sekretāre Agnese Grīnberga “Nekā Personīga” skaidroja, ka Liepājas nodaļas uzdevums neesot ķert nodokļu nemaksātājus. Tas jādara VID Kontroles pārvaldei Rīgā, kas, savukārt, šādu Liepājas kolēģu attieksmi atzina par dīvainu.

“Ja es strādāju un atbildu par nodokļu iekasēšanu, tad mans pienākums tomēr ir pievērst uzmanību, ir sevišķi tajā teritorijā, kur man ir darba vieta,” norādīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.

Liepājas Pica serviss darbinieki anonīmi stāsta, ka savulaik par “aplokšņu algām” uzņēmumā VID pārbaude bijusi, bet neko neesot atklājusi. Bet aplokšņu algas maksājot joprojām – tās sastādot divas trešdaļas no algu kopsummas.

VID saka, ka uzņēmumā pēdējā pārbaude bijusi pirms diviem gadiem. Neviens neesot nesūdzējies, arī datu bāzes risku neuzrādījušas. Taču VID atzīst, ka Liepājā situācija ar nodokļu nemaksāšanu kopumā esot drūma. Liepājā no 15 pārbaudēm sabiedriskās ēdināšanas sektorā visos gadījumos konstatēti pārkāpumi.

Uzņēmuma darbinieki, kas piekrita runāt ar “Nekā Personīga”, tagad ir uztraukušies, ka par dubulto grāmatvedību varētu ciest tieši viņi, nevis firmas īpašnieks. Viņu darba līgumā esot atrunāts: ja finanses nesakrīt, sods par to jāmaksā pašiem darbiniekiem. Kriminālprocesā aizdomās turamā statusā pašlaik ir tikai viena persona – Monta Magone, kura ir vienīgā uzņēmuma “Pica serviss” valdes locekle.

Uzņēmuma īpašnieks Aloizs Norkus kopš notikušajām kratīšanām nav redzēts. Zināms tikai, ka viņa aizstāvībai noalgoti divi bijušie prokurori, kas savulaik apkarojuši organizēto noziedzību. Publiski pieejama informācija vēsta, ka Norkus ir viens no pazīstamākajiem Liepājas uzņēmējiem. Savulaik bijis tur arī ietekmīgs Tautas partijas biedrs. Savā amatpersonas deklarācijā par pērno gadu viņš norādījis, ka Pica serviss darbojas kā konsultants.

Norkus ir Liepājas Pētertirgus valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks plaša profila uzņēmumos, kas nodarbojas gan ar pārtikas apstrādi, tirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu, gan ražošanas iekārtu uzstādīšanu, ūdens apgādi un energoenerģijas ražošanu. Viņam pieder 16 nekustamie īpašumi Liepājā un tās apkārtnē, kā arī Rīgā.