A/s “Liepājas
metalurgs” (LM) kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem – Sergejam
Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam – pārdot sev piederošās – kopā
93% – “Liepājas metalurga” akcijas
uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu
katram no pārdevējiem, teikts “Liepājas
metalurga” kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta
“Prudentia” vēstulē akcionāriem.

“Prudentia” vēstulē norādīts, ka akcionāriem
rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz
otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot “Prudentia” Rīgas
birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv
tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un
tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā
īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības
piedalīties turpmākā “Liepājas
metalurga” pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu,
Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka “Liepājas
metalurga” padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un
atkāpjas.

Vēstulē norādīts, ka jebkādi “Liepājas
metalurga” finansiālas glābšanas pasākumi no kreditoru puses ir iespējami
tikai ar tādu nosacījumu, ka uzņēmuma vadība tiek nomainīta uz neatkarīgu,
profesionālu un kreditoriem pieņemamu vadību. Šādas vadības nomainīšana
ilgtspējīgā veidā ir iespējama tikai tad, ja kreditori iegūst kontroli pār
padomes vairākuma iecelšanu akcionāru sapulces līmenī.

Pašreizējie akcionāri, kuri atbilstošā apmērā ar saviem
līdzekļiem nepiedalās “Liepājas
metalurga” finansiālās glābšanas pasākumos, nedrīkst gūt labumu no
kreditoru īstenotiem pasākumiem, it īpaši ņemot vērā to, ka starp kreditoriem
ir valsts un valstij 100% piederošā AS “Latvenergo”, teikts vēstulē.

Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus,
“Prudentia” pārstāvētie “Liepājas
metalurga” lielākie kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības
atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos,
ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu. Tā ietvaros “Liepājas metalurga” kreditori plāno kredītu
pamatsummu samaksas atlikšanu, parādu samazināšanu, paredzot dažāda apjoma
samazināšanu līgumsodiem, procentiem, pamatsummām, kā arī dažādi samazinot
nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgi vienlaicīgi
paredzot parādu kapitalizāciju pamatkapitāla palielināšanā.

Tāpat tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros kreditori
plāno pamatkapitāla palielināšanu, kurā kreditori kapitalizē savus prasījumus,
bet Zaharjins, Segals un Lipmans var piedalīties pamatkapitāla palielināšanā ar
jauniem naudas līdzekļiem. Ja Zaharjins, Segals un Lipmans patlaban redz
iespēju piedalīties pamatkapitāla palielināšanā ar jauniem naudas līdzekļiem,
kreditori lūdz norādīt potenciālo naudas līdzekļu apjomus.

Uzņēmuma lielākie kreditori ir AS “Latvenergo”, AS
“Citadele banka”, AS “SEB banka”, “Stemcor” un
Valsts kase.

Viens no uzņēmuma akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka
finanšu konsultantu “Prudentia” un AS “Liepājas
metalurgs” kreditoru iecerētais eksperiments ar uzņēmuma glābšanu var
izraisīt metalurģijas uzņēmuma bojāeju un sociālu krīzi Liepājā, jo darbinieki zaudēs savas darba vietas.

Lipmans šodien saņēmis “Prudentia Advisers” un
“Liepājas metalurga” kreditoru
vēstuli ar piedāvājumu pārdot viņam piederošās uzņēmuma akcijas par vienu latu,
lai esošie uzņēmuma kreditori iesaistītos “Liepājas
metalurga” glābšanā.

Ne kreditori, ne to konsultanti neesot iedziļinājušies
reālajā situācijā un apstākļos, ar ko pašlaik saskaras “Liepājas metalurgs”, un nesaprot, cik graujošas
sekas sagaida uzņēmumu, tā darbiniekus un Liepājas
apkaimi pēc konsultantu piedāvātā plāna realizācijas, uzskata Lipmans.

“Vistrakākais šajā situācijā ir tas, ka vēl līdz šai
dienai, lai gan esmu vairākkārtīgi izteicis piedāvājumu uzņēmumam piesaistīt
stratēģisku investoru, kas palīdzētu glābt uzņēmumu, es neesmu saņēmis valdības
un pārējo uzņēmuma akcionāru atbildi. Biznesa vidē, turklāt šādā situācijā, ir
taču saprotami, ka potenciālais investors, lai iesaistītos uzņēmuma glābšanā,
vēlas iepazīties ar auditoru atzinumu par “Liepājas
metalurga” pašreizējo stāvokli, tomēr valdība neuzskata par svarīgu
iepazīstināt ar to,” uzsvēra Lipmans.

Uzņēmējs norādīja, ka neredz iespēju, kā konsultants un
kreditori, kuriem nav ne mazākās pieredzes metalurģijas un metālapstrādes
nozarē, varētu glābt uzņēmumu, piebilzdams, ka pašlaik piedāvātais plāns
izskatoties pēc mēģinājuma nogremdēt Latvijas lielāko metalurģijas uzņēmumu.

Jau ziņots, ka 26.aprīļa Kreditoru kluba sanāksmē bija paredzēts
uzklausīt finanšu konsultanta “Prudentia” ziņojumu par tālākās
rīcības scenārijiem, uzņēmuma plusiem un mīnusiem, iespējamā investora
atrašanas iespējām.

Divi no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – Zaharjins un
Segals – uz valdības un Kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tai
skaitā prasību uzņēmumā ieguldīt 25 miljonus latu personisko līdzekļu, patlaban
ir snieguši izvairīgu atbildi, ka tiek meklēts investors, bet no atbildes
noprotams, ka viņi savus līdzekļus nav gatavi ieguldīt. Trešais lielākais
akcionārs Kirovs Lipmans pauda gatavību piesaistīt uzņēmumam stratēģisko
investoru, kā arī ieguldīt tajā pats savus līdzekļus.

Valsts kopā ar Kreditoru klubu ir izvirzījusi piecas
prasības, kas ir jāizpilda pašreizējiem “Liepājas
metalurga” akcionāriem un uzņēmuma vadībai, lai valsts un Kreditoru klubs
sniegtu atbalstu. Tās ir: akcionāriem jāiegulda papildu līdzekļi, uzņēmumam
jāpārvēl jauna valde, kuru atbalsta visi akcionāri, uzņēmumam jāiepērk
metāllūžņi tepat Baltijas tirgū par cenu, kas atbilst šim tirgum, nevis dārgāk,
uzņēmumam jāsamaksā kredīta procentu maksājums Itālijas bankai “UniCredit
S.p.A”, kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā skaidrs
uzņēmuma naudas plūsmas restrukturizācijas plāns.

Tikai pēc šo prasību izpildes un darbības stratēģijas plāna
iesniegšanas Kreditoru klubam tiks lemts par turpmāk veicamajām darbībām,
Kreditoru klubam paturot tiesības izvirzīt jaunus nosacījumus atbalsta
sniegšanai.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts žurnālistiem ir sacījis,
ka uzņēmums patlaban nestrādā tāpēc, ka tajā vairs nav palikuši apgrozāmie
līdzekļi, nevis tāpēc, ka Eiropā metalurģijas nozarē ir nelabvēlīga situācija.
“Tagad galvenās sarunas notiek starp kreditoriem un uzņēmumu, jo
sākotnējās sarunas ar Eiropas Komisiju liecina, ka vēlreiz ar Eiropas Komisiju
saskaņot kādu atbalstu no valsts puses, visticamāk, būtu neiespējami. Tomēr
cerības veidot sadarbību ar akcionāriem patlaban mazinās,” sacīja Pavļuts.