Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Lai nav tikai uz grīdas un ratiņos
Pirms pieciem gadiem Valters, absolvējot Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, savā diplomdarbā radīja palīgierīces paraugu bērniem ar kustību traucējumiem un invaliditāti. Viņu iedvesmoja tobrīd vēl draudzenes, tagad sievas, mazais brālis Kristians, kuram viņš uztaisīja pirmo palīgierīci – savu skolas darbu. Taču šo gadu laikā Valtera cēlās idejas tehnisko pielietojumu un noderīgumu novērtējuši vairāki desmiti ģimeņu gan Latvijā, gan ārvalstīs, tādējādi sniedzot kustību prieku un uzlabojumus veselībā.
Vairākus gadus viņa uzņēmuma ”Step by Step Care” ražotne atradās Grobiņā. Kad sācis nodarboties ar kokapstrādi un ražošanu, strādājot ar palīgierīču piedāvājuma paplašināšanu un uzlabošanu, guvis finansiālu atbalstu no uzņēmējdarbības atbalsta programmām, iegādātas iekārtas un bijusi nepieciešamība pēc nopietnākām ražošanas telpām. ”Līdz tam es lielākoties darbojos sava tēta, kuram man jāsaka lielākais paldies par ievirzīšanu kokapstrādē, darbnīcā Jūrmalciemā. 2018. gadā nodibināju uzņēmumu ”KK Original Design”, un sākām strādāt Grobiņā. 2019. gadā nomainījām nosaukumu. Tagad nāca piedāvājums atgriezties dzimtajā pusē, bija iespēja tikt pie telpām.
Jāteic, ka te tiešām man ir īsta medusmaize – viss tuvu un sasniedzams, pazīstams. Jūrmalciemā būvēju pats savu māju,” palepojas uzņēmējs.
Liela daļa laika jaunajā darbnīcā paiet, lai iekārotu jaunās telpas, taču kokapstrādes darbs un lietu izgatavošana notiek visu laiku.
Viņi strādā trijatā – Valters rada dizainus, bet vienlaikus klāt ir un darbojas visās ražošanas stadijās, galdnieki Arnis Bukovskis un Jānis Straupenieks, kurš vienlaikus ir arī tētis bērnam ar cerebrālās triekas diagnozi. Arnis darbojas arī kā dizaineris un dažu dzīvniekiem domātu lietu idejas autors.
Vēl palīgos nāk sertificēts masieris Sandris Cīrulis, kurš no savām zināšanām un novērojumiem praksē sniedz padomus tehnisko palīgierīču dizainā, tādējādi tās arvien uzlabojot un padarot ērtākas.
Mīksto apdari jeb pufiņus, kas nepieciešami vietās, kur bērna ķermenim ir saskare ar ierīci, un drošības fiksācijas siksnas šuj Māra Klauģe. Padomi tiek prasīti arī bērnu vecākiem, kā arī fizioterapeitiem, kuri izmanto ierīces darbā. Esot lieliska komanda, kur cits citu papildina.
”Mums ir četru veidu palīgierīces, lai arī no mūsu puses būtu ieguldījums, sniegta iespēja bērniem attīstīties un kustēties. Lai viņi nav tikai uz grīdas un ratiņos, bet var pavingrot paši, lai muskuļi neatrofējas. Pirmais bija ”Rāpulis”, taču tas tagad izskatās pavisam citāds nekā tas, ko es taisīju skolas diplomdarbā.
Ja ejam secīgi pēc ierīču funkcijas, tad mūsu galvenā doma ir ierīces veidot tā, lai ietu cauri visiem cilvēka attīstības posmiem – līšanai, rāpošanai, stāvēšanai un sākšanai staigāt.
Katra darbība ir arvien sarežģītāka, ir jātrenējas. Pirmais tad secīgi būtu ”Citrons” līšanai un rāpošanai, nākamais ir ”Rāpulis”, kas jau bērnu paceļ augstāk, tad ”Vertikalizators”, kas notur jau stāveniskā jeb vertikālā pozīcijā, bet ”Krabis” izmantojams, ja kustības jau ir kontrolētas un jau var paspert soļus,” uzskaita Valters.
Gadu gaitā iets cauri arī tam, lai ierīces iegūtu atzinumu, ka tās atbilst drošības prasībām. ”Mēs izmantojam koku, kas pēc būtības ir siltāks materiāls nekā standarta ierīces, kur ir daudz metāla un tumšas krāsas. Mums patīk gaišie toņi un košums. Krāsām ir arī skaidrojums. Mums, piemēram, patīk dzeltens, jo šī krāsa simbolizē možumu, vēlmi kustēties, enerģiju,” viņš norāda.
Metāla detaļas ierīcēm pasūta no vairākiem metālapstrādes uzņēmumiem, lai izvērtētu kvalitāti, piegādes ātrumu un izturību. ”Kā kokmateriālu izmantojam Latvijas bērza finieri, kas ir elastīgs un vienlaikus izturīgs materiāls. Masīvkoku ne, tas mēdz plīst, liekties, plaisāt,” saka Valters.
Ne visi varētu atļauties
Šo dažu gadu laikā palīdzēts aptuveni 70 ģimenēm. Valters norāda, ka lielākā daļā gadījumu ģimenes lūgušas ziedotāju atbalstu vai palīdzību caur dažādām atbalsta organizācijām. Reti kurš tās var atļauties iegādāties, jo izmaksas šādām ierīcēm ir gana augstas – viena var izmaksāt, sākot no 1200 eiro.
”Tie var būt ģimenes visi mēneša ienākumi. Tādēļ daudzi, kuri nevar atļauties, iztiek vispār bez, iztiek ar to, kas ir,” piebilst Valters.
Viņš norāda, ka nav vienīgais ierīču ražotājs, pasaulē ir diezgan daudz šādu uzņēmumu, taču nīcenieka idejas tirgū ar cenu spējot konkurēt diezgan labi.
”Mēs esam sociālais uzņēmums. Tas nozīmē, ka atbalstām sabiedrības riska grupas, iesaistāmies sabiedrības problēmu risināšanā, sniedzam atbalstu. Manā gadījumā sociālais uzņēmums nozīmē, ka peļņas naudu drīkstam ieguldīt paši savā uzņēmumā, tā darbībā vai ziedot. Man, kuram šis ir sirdsdarbs un misija, tas neko dzīvē nemaina,” norāda uzņēmējs.
Ļoti liels pārsteigums bijis pērn, kad ”Liepājas optimistu pulks” Valtera idejām un misijai palīdzēt bērniem ziedojis vairākus tūkstošus eiro. ”Ar vadītāju Skaidrīti Solovjovu biju senāk pazīstams. Ilgu laiku nebiju kontaktējies, līdz vienu dienu viņa mani uzmeklēja, izstāstīja savu domu, ka ziedos mums un vēl sociālās aprūpes iestādēm. Tas, protams, bija liels pagodinājums un darba novērtējums, ka tik nesavtīgi ziedo mūsu iesāktajam darbam.”
No galda spēlēm līdz rampiņām resniem suņiem
”Palīgierīces vien vairs netaisām, arī attīstām citas darbības virzienus, jo padarīts ir gana. Man arī pašam ir grūti apstāties pie viena veida darinājumiem,” pauž Valters.
Tagad uzņēmējdarbībā arī liekam akcentu uz galda spēļu, mēbeļu un citu interjera priekšmetu izgatavošanu. ”Šis ir četri vienā – šahs, dambrete, kafijas galds un japāņu galda spēle – ripu kaujas,” rādīdams vienu no saviem darbiem, stāsta Valters.
”Kokmateriāla apstrāde un kaut kā radīšana ir mana sirds lieta un meditācija, priecājos, ka esmu sevi atradis tik ātri,” pauž 25 gadus vecais uzņēmējs.
Vēl viena niša, kuru viņi attīsta, ir darinājumi dzīvniekiem. Tās ir mājiņas dzīvniekiem, gultiņas un ne tikai – bijuši arī izteikti piedāvājumi gatavot palīgierīces dzīvniekiem, kuriem ir kādas problēmas ar kājām, traumas dēļ apgrūtināta kustēšanās, pakaļkāju paralīze vai mugurkaula problēmas. ”Par tādām palīgierīcēm bija tikai interese, kas noplaka. Taču Arnis, vēlēdamies palīdzēt draugiem, izgatavoja rampu takšiem, suņiem ar lieko svaru un citām problēmām, lai viņi var ērtāk iekāpt un izkāpt no gultas, saudzējot veselību. Tas jau arī nedaudz uz medicīnisko pusi,” Valters smaidot saka.
