Maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” administrators Guntars Koris izstrādājis uzņēmuma mantas pārdošanas plānu un nosūtījis to saskaņošanai uzņēmuma kreditoriem, aģentūrai LETA sacīja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

“Saskaņā ar Maksātnespējas likumu mantas pārdošanas termiņš ir seši mēneši no procesa pasludināšanas dienas jeb 2017.gada 16.marts. Protams, administrators var lūgt šo termiņu pagarināt,” sacīja Hmieļevskis.

Viņš piebilda, ka arī pārdošanas plānā pamatnostādnes nav mainītas – administrators iesaka pārdot uzņēmuma mantu kā lietu kopību, jo tikai šādā gadījumā iespējams atjaunot ražošanu.

Hmieļevskis sacīja, ka uzņēmuma mantas kā lietu kopības pārdošana būs iespējama tikai tad, ja par ražotni būs pietiekami liela investoru interese, bet pretendentu piedāvātā cena un maksātspēja atbildīs kreditoru interesēm.

“”KVV Liepājas metalurga” mantas novērtēšana pagaidām vēl nav pabeigta. Precīza mantas vērtība jānosaka līdz 2017.gada janvārim, bet, iespējams, ka tas notiks ātrāk,” piebilda Hmieļevskis.

LETA jau ziņoja, ka “KVV Liepājas metalurga” administrators noteiktajā termiņā ir saņēmis kreditoru prasījumu pieteikumus par kopējo summu 116 587 921,86 eiro. Kā pamatotus administrators patlaban atzinis 19 juridisko personu prasījumus par kopējo summu 88 287 292,30 eiro, savukārt piecu juridisko personu prasījumu 27 577 837,88 eiro apmērā izvērtēšanai administrators pieprasījis iesniegt papildu dokumentus.

Pieteikti arī 395 uzņēmuma darbinieku prasījumi par kopējo summu 722 791,68 eiro.

Kopējais nodrošināto kreditoru prasījumu apmērs ir 86 935 627,36 eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 29 652 294,50 eiro.

Jau ziņots, ka 2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina “KVV Liepājas metalurgu” par maksātnespējīgu. “KVV Liepājas metalurga” ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki. Rūpnīcā šobrīd strādājošo darbinieku uzdevums galvenokārt ir nodrošināt rūpnīcas iekārtu un citas mantas saglabāšanu, sacīja Hmieļevskis. Maksātnespējas procesa laikā objekts tiek apsargāts.

Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums SIA “FeLM” prognozē, ka maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk kā 2017.gada pavasarī.

Jau ziņots, ka 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedē valsts prasījumu pret “KVV Liepājas metalurgu”. Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret “KVV Liepājas metalurgu” ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA “Deloitte Latvia” ieteikumu. Cesijas līgums paredz, ka “FeLM” pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Šā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un “FeLM” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar “KVV Liepājas metalurga” parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka “KVV Group” piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. “KVV Group” izteiktie priekšlikumi paredzēja būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas varētu tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka “KVV Group” nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus “KVV Group” nav gatava veikt. “KVV Group” arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Savukārt Ukrainas “KVV Group” ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.