Liepājas metālapstrādes uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs” pēc veiktajiem plānveida iekārtu profilaktiskajiem remontiem ceturtdien, 22.oktobrī, atsāks darbu, aģentūrai BNS pastāstīja kompānijā.

“Rīt [ceturtdien] uzņēmums atsāk darbu pēc veiktajiem plānveida iekārtu profilaktiskajiem remontiem, neliela aizkavēšanās notika arī laikus nepiegādāto izejvielu dēļ,” norādīja “KVV Liepājas metalurgā”.

Kompānijas valdes loceklis Igors Talanovs aģentūrai BNS pauda, ka pusgada laikā “KVV Liepājas metalurgam” ir izdevies atgūt daļu zaudēto produkcijas noieta tirgu Skandināvijā un arī citās valstīs un darbs šajā virzienā turpinās. Sākta energopārvaldības sistēmas ieviešana atbilstoši prasībām, kā arī atjaunoti vairāku valstu nacionālie sertifikāti.

Tāpat uzņēmumā efektivizēti tehnoloģiskie darba procesi, optimizētas ražošanas izmaksas, stabilizējies energoresursu patēriņš un samazinājušies zaudējumi. Ražošanas apmēri sasniedz 25 000 – 27 000 tonnu armatūras mēnesī. “Pēdējo sešu mēnešu laikā izdevies noslēgt ekonomiski izdevīgākus izejvielu iepirkuma līgumus, un, ņemot vērā klientu vēlmes, uzsākta gatavās produkcijas pārdošana tieši no noliktavas, tādā veidā nodrošinot arī konkurētspējīgāku cenu. Paralēli plānots nostiprināt energoefektivitāti tehnoloģiskajā ražošanas procesā, tāpat plānots noslēgt izdevīgākus elektroenerģijas piegādes līgumus, īpaši pēc 2016.gada 1.janvāra, kad tiks nodots ekspluatācijā jaunais elektrokabelis starp Lietuvu un Zviedriju,” atzīmēja Talanovs.

Pēc viņa teiktā, situācija pasaules metalurģijas tirgū pēdējo mēnešu laikā ir vēl vairāk pasliktinājusies, cenām pazeminoties par aptuveni 15%, un ar krīzes graujošajām sekām saskaras daudzu Eiropas valstu uzņēmumi. Darbaspēka izmaksu un citu faktoru ziņā Latvijai līdzīgākā situācija ir Čehijā, Slovākijā, Polijā. “Nokļūstot krīzē, valsts saviem metalurģijas uzņēmumiem sniedza dažādu atbalstu, pirmām kārtām risinot jautājumu par elektroenerģijas cenu samazinājumu. Ja mūsu tiešie konkurenti par elektroenerģiju maksā no 40 līdz 50 eiro par megavatstundu (Eur/MWh), tad mēs, maksājot 90 Eur/MWh, neesam konkurētspējīgi,” sacīja uzņēmuma valdes loceklis.

Šā gada 14.jūlijā valdība apstiprināja kārtību, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam, un tas, pēc Talanova sacītā, ir labs signāls, ka valstij ir svarīgi atbalstīt industriālos ražotājus – uzņēmumus, kuri elektroenerģiju patērē lielos apmēros. “Arī mums tas ļāva ar piesardzīgām cerībām raudzīties nākotnē, pieļaujot, ka valdība turpinās meklēt iespējamos atbalsta mehānismus. Valsts atbalsta ražojošajai industrijai politikai jābūt ilgtermiņā, tikai tā iespējams atgūt un nostiprināt ražotāju konkurētspēju. Valdība ir atzinusi, ka augstās elektroenerģijas izmaksas rada būtiskus riskus jaunu investīciju piesaistei un ierobežo no jauna radītu darbavietu skaitu. Divus mēnešus valdība analizē, kādu atbalstu varētu sniegt “KVV Liepājas metalurgam”, un mēs ceram jau tuvākajā laikā iepazīties ar sagatavotajiem priekšlikumiem,” atzīmēja kompānijas valdes loceklis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka turpmākie mēneši uzņēmumam nebūs viegli, jo celtniecības nozarē, kas ir galvenais armatūras pasūtītājs, ziemas periodā nenotiek aktīva darbība. Tāpēc arī “KVV Liepājas metalurgs” darbībā iespējami pārtraukumi un produkcijas ražošana norisināsies tikai vienā velmēšanas cehā, savukārt aktīvu ražošanu plānots atsākt 2016.gada pavasarī. “Lai stabilizētu ražošanas izmaksas, šobrīd uzņēmumā tiek veikts funkcionālais audits, novēršot dublējošās funkcijas un optimizējot darbinieku skaitu,” pavēstīja Talanovs.

Pēc viņa paustā, divu gadu dīkstāve, pretrunīgi vērtētais uzņēmuma pārdošanas process un šogad strauji uzplaukstošā krīze metalurģijas nozarē daudzviet pasaulē nebija labi nosacījumi uzņēmuma veiksmīgai attīstībai.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) atbilstoši Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes 19.augusta sēdē lemtajam apkopojusi informāciju par ministriju piedāvāto atbalstu “KVV Liepājas metalurgam”. Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzdevusi LIAA iepazīstināt “KVV Liepājas metalurgu” ar apkopoto informāciju.

Par valsts atbalsta iespējām LIAA bija uzdots apzināt Satiksmes, Ekonomikas un Finanšu ministriju.

Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais “KVV Liepājas metalurga” darbības atklāšanas pasākums, un līdz maija vidum uzņēmums bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu saistībā ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” ražotnes pārdevējiem.