Liepājas metālapstrādes uzņēmumam “KVV
Liepājas  metalurgs” (KVV) mainīsies vadība, pirmdien
intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” atklāja
Liepājas mērs Uldis Sesks.
“Tās rīcības [no KVV vadības] ir bijušas neprofesionālas.
Noteikti varēja rīkoties daudz savādāk. Šobrīd ir atstādināti
uzņēmuma vadītāji un zinu, ka arī valdes priekšsēdētājs šajā nedēļā
iesniegs atlūgumu. Acīmredzot tur būs cita komanda, kura tad
strādās savādāk,”  teica Sesks.

Datu bāzes “Lursoft”  informācija liecina, ka
KVV valdē šobrīd ir viens valdes loceklis –  Igors
Kovaļenko.

Maksātnespējīgam Liepājas metālapstrādes
uzņēmumam “Liepājas metalurgs” (tagad “KVV Liepājas metalurgs”
(KVV)) jaunie investori Ukrainas kompānija “KVV group” nav
pietiekami izvērtēta, pirmdien intervijā LNT raidījumā “900
sekundes”  atzina Liepājas mērs Uldis Sesks.

“Investora izvēles procesā vajadzēja vairāk skatīties uz to, lai
uzņēmums darbotos. Bija vairāki pretendenti un bija tādi, kas savos
piedāvājumos rādīja, ka viņi investēs, modernizēs un paplašinās
ražošanu un sortimentu. Tā  ir tā problēma pašlaik, ka
uzņēmums saražo, bet tam ir šaurs sortiments un tādēļ tirgū nevar
būt nozīmīgs spēlētājs. Konkrētie uzņēmēji par dārgu cenu nopirka
uzņēmumu, bet investējuši viņi modernizācijā nav,”  klāstīja
Liepājas mērs, atzīmējot, ka praktiski vienīgais tirgus, kur KVV
pārdod produkciju ir Alžīrija.

Viņš atgādināja, ka trīs nedēļu laikā jaunie īpašnieki plāno
iesniegt valdība jauno biznesa plānu. “Viņiem jānāk pie valdības un
jāskaidro sava rīcība, jo tā ir diezgan dīvaina un haotiska,”
 atzina Sesks, piebilstot, ka ir vairāk neskaidrību nekā
skaidrību par pašreizējo KVV darbību.

Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka attieksme pret darbiniekiem ir
lielākā nekaunība no jauno īpašnieku puses. “Tā ir vislielākā
nekaunība no īpašnieku puses, ka pieņemot darbā [darbiniekus] un
iedarbinot elektrokrāsni, tā tiek darbināta nevis normālā režīmā,
bet gan deviņas dienas un tad pēkšņi izslēgta,” teica Sesks,
uzsverot, ka kārtīgs biznesa plāns ir jāizstrādā pirms ražošanas
uzsākšanas, nevis pēc.

“Faktiski, viena lieta ir skaidrs, uzņēmums ir spējīgs ražot,
taču galvenais ir vajadzīgi tirgi un tā laikam ir galvenā problēma,
kas šobrīd rada dažādas grūtības jaunajiem īpašniekiem,”
 teica Liepājas mērs.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka KVV 19.maijā paziņoja par
ražošanas jaudas samazināšanu un daļas darbinieku atlaišanu, jo
produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu
metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē. Par vienu no
galvenajiem iemesliem ražošanas jaudu samazināšanai KVV minēja
augsto OIK.

Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais
 KVV darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum KVV
 bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras
velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija
pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960
darbinieku.

Līgums par maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” pamatražotnes
pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV tika parakstīts pērn 2.oktobrī.
Ukrainas uzņēmums par “Liepājas metalurga” pamatražotni maksās 107
miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.