Liepājas metālapstrādes uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs” atzinīgi vērtē Latvijas nacionālo pozīciju, ar kuru valdības pārstāvji nākamnedēļ, 9.novembrī, piedalīsies ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē par situāciju tērauda rūpniecībā Eiropā, aģentūrai BNS pavēstīja kompānijā.

“Tērauda ražošanas nozares katastrofālās situācijas risināšana vairs netiek uzskatīta tikai par katras konkrētās valsts problēmu un centieni rast risinājumu tiek meklēti visas ES līmenī. Pozitīvi, ka nacionālajā pozīcijā Latvija iestājas par efektīvu antidempinga pasākumu īstenošanu, kas novērstu negodīgu konkurenci, kā arī atbalsta ierosinājumu dalībvalstīm piemērot plašākus atbalsta nosacījumus elektroenerģijas patērētajiem, jo īpaši – energoietilpīgo nozaru uzņēmumiem. Īpaši svarīgi, ka tiek akcentēta nepieciešamība izvērtēt iespējas samērīgu eksporta ierobežojumu piemērošanai tērauda un metāla lūžņiem,” klāstīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs.

Pēc uzņēmumā paustā, “KVV Liepājas metalurgs” nav lūdzis valsts atbalstu tiešas dotācijas veidā no valsts budžeta, bet gan cenšas panākt vienlīdzīgus apstākļus ar citu valstu metalurģijas uzņēmumiem, pirmām kārtām nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu. “Ja uzņēmumam nav iespēju ražošanas procesā izmantot elektroenerģiju par līdzīgiem tarifiem, kādi pastāv, piemēram, Polijā, Čehijā, Vācijā, Zviedrijā (kur elektroenerģijas cena ir aptuveni divas reizes zemāka nekā Latvijā), “KVV Liepājas metalurga” produkcija nav konkurētspējīga un grūti runāt par ražošanas apmēru palielināšanu,” norādīja kompānijā.

Patlaban elektroenerģijas tirgus Latvijā mainās par labu patērētājiem, arī prognozes liecina, ka nākamajā gadā elektroenerģijas cena varētu samazināties par aptuveni 10%, kas ir svarīga ziņa “KVV Liepājas metalurgam”.

“Ar krīzi metalurģijā un tās graujošajām sekām saskaras daudzu Eiropas valstu uzņēmumi, arī daudz lielāki un jaunāki nekā “KVV Liepājas metalurgs”. Eksperti norāda, ka tērauda nozari spēcīgi ietekmē augstās energoresursu cenas, pieprasījuma kritums un konkurences cīņa ar zemu izmaksu produkciju no Ķīnas. Oktobrī publiskajā telpā parādījās informācija par traģisko situāciju Lielbritānijas metalurģijas nozarē. Pēdējā mēneša laikā britu tērauda rūpniecība piedzīvojusi vienu neveiksmi pēc otras – uzņēmumā “Sahaviriya Steel Industries” darbavietas zaudēja 2200 darbinieku, “Caparo Industries” vadība atzīst, ka apdraudētas 1700 darba vietas, bet vienā no “Tata” tēraudrūpnīcām atlaisti vairāk nekā 900 darbinieku.,” klāstīja “KVV Liepājas metalurgā”.

Kompānijas aprēķini liecina, ka, strādājot līdzšinējā apmērā, tas ir gadā eksportējot ap 300 000 tonnu armatūras un nodarbinot 540 darbinieku, uzņēmuma eksporta apmērs ir gandrīz 100 miljoni eiro gadā. Šādā situācijā vairāk nekā 20 miljonu eiro gadā uzņēmums samaksā valstij nodokļos, darba algās, norēķinās par elektroenerģiju, gāzi un citiem pakalpojumiem.

“Brīdī, kad uzņēmums spēj palielināt ražošanas jaudas, eksportējot gandrīz 600 000 tonnu gadā un nodarbinot vairāk nekā 700 strādājošo, eksporta apmērs gadā ir vairāk nekā 190 miljoni eiro. Bet samaksātie nodokļi, darba algas un pakalpojumu apmaksa sasniedz gandrīz 36 miljonus eiro gadā. Šie aprēķini ir pierādījums tam, ka “KVV Liepājas metalurgs” spēj būt nozīmīgs atbalsts Latvijas tautsaimniecības attīstībā un eksporta veicināšanā. Ja nu tomēr “KVV Liepājas metalurgs” smagajā konkurences cīņā neizdotos uzvarēt un vissliktākā scenārija gadījumā darbu nāktos pārtraukt, zaudētāji nebūtu tikai investori un uzņēmumā strādājošie. Ievērojamus zaudējumus ciestu valsts ekonomika un nozare kopumā,” klāstīja kompānijā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola šonedēļ Saeimas Eiropas Lietu komisijas sēdē paziņoja, ka “KVV Liepājas metalurga” prasītais atbalsts no valsts, lai strādātu bez zaudējumiem, ir apmēram 11,25 miljoni eiro ik gadu.

Taujāta par to, vai vajag ieguldīt uzņēmumā vai labāk būtu attīstīt Liepājā citas perspektīvas nozares, Reizniece-Ozola deputātiem pauda uzskatu, ka viņai kā ekonomikas ministrei jādara viss iespējamais gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, lai atbalstītu katru nozari un katru individuālo uzņēmumu, kas grib strādāt Latvijā. “Mums ir atnācis šis investors un saka, ka ir problēma un problēmu vajadzētu risināt Eiropas līmenī, un es ar lielu prieku mēģinu to darīt, un tas mums [finansiāli] neko nemaksā – tas maksā mūsu laiku, mūsu uzmanību, mūsu vēlēšanos. Es labprāt to daru un mans pienākums ir izdarīt visu, kas manos spēkos,” sacīja Reizneice-Ozola.

Vienlaikus viņa atzina, ka cita lieta ir jautājums par valsts atbalstu – tam ir jābūt samērīgam. “Ja, piemēram, šobrīd “KVV Liepājas metalurgs” mums atbalstam no valsts prasa, mēs esam parēķinājuši, ka tie ir apmēram 11,25 miljoni eiro ik gadu, lai varētu strādāt bez zaudējumiem. Tad gan mums ir divi svaru kausi, ko var izdarīt ar 11 miljoniem [eiro] – ieguldīt tos citā nozarē. Kāda mums ir atdeve no samaksātiem nodokļiem un nodarbinātajiem. Vai tas ir 11 miljonu eiro dotācijas vai valsts atbalsta vērts un tad gan, ja valdībai būtu jāpieņem lēmums, mans priekšlikums būtu, ka 11 miljonus eiro gadā varētu izmantot lielākas pievienotās vērtības radīšanai,” vērtēja Reizneice-Ozola.

Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais “KVV Liepājas metalurga” darbības atklāšanas pasākums, un līdz maija vidum uzņēmums bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu saistībā ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” ražotnes pārdevējiem.