AS “KVV Liepājas metalurgs” vadība sarunās ar Valsts kasi nav izteikusi lūgumu par termiņa pārcelšanu valdības izvirzīto nosacījumu izpildei, lai valdība varētu lemt par kavētā 2,7 miljonu eiro lielā maksājuma atlikšanu, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

“Tas nozīmē, ka joprojām ir spēkā valdības sēdē noteiktais termiņš – pirmdiena, 18.janvāris, kad “KVV Liepājas metalurgam” jāiesniedz bankas garantijas, kā arī apliecinājums par to, ka uzņēmuma mātessabiedrība veiks biznesa plānā paredzētās finanšu investīcijas,” skaidroja Dzelme.

Viņa apstiprināja, ka “KVV Liepājas metalurga” vadība ir oficiāli iepazinusies ar otrdien valdības izvirzītajiem nosacījumiem, kas uzņēmumam tika izvirzīti, lai varētu turpināt sarunas par uzņēmuma lūgto iespēju atlikt 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei.

“Sarunas starp Valsts kasi un uzņēmumu notiek visu laiku, pagaidām no uzņēmuma puses nav bijis informācijas, ka nevarētu laikā izpildīt izvirzītos nosacījumus,” piebilda Dzelme.

Kā ziņots, lai valsts piekristu AS “KVV Liepājas metalurgs” kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, 12.janvārī pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Uzņēmuma atbildi valdība sagaida līdz nākamajai nedēļai – 18.janvārim.

AS “KVV Liepājas metalurgs” aģentūru LETA informēja, ka pēc visas informācijas saņemšanas uzņēmuma vadība vēlas tikties ar valsts amatpersonām, lai apspriestu izvirzītos nosacījumus.

Āboliņš atteicās minēt konkrētu summu, kāda uzņēmuma māteskompānijai jāiegulda “KVV Liepājas metalurgā”. Viņš norādīja, ka šī summa ir paredzēta uzņēmuma biznesa plānā.

Ja uzņēmums izpildīs šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.

Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.

AS “KVV Liepājas metalurgs” pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka “KVV Liepājas metalurgs” noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei. Rūpnīca lūgusi atlikt šo maksājumu uz diviem gadiem. “Šī maksājuma atlikšanu esam lūguši jau pirms mēneša, līdz šim notiek tā saskaņošana. Mums lūdza iesniegt biznesa plānu līdz 2030.gadam, tas ir iesniegts un saskaņots ar kreditoriem,” sacīja Talanovs.

Viņš pauda cerību, ka ar Finanšu ministriju un Valsts kasi tiks panākts kompromiss. Talanovs uzsvēra, ka maksājuma neveikšana nekādā veidā neliks valstij zaudēt naudu. “Mums ir ķīla, kas pilnībā sedz visas valsts prasības pret uzņēmumu. Tāpēc ceram, ka izdosies vienoties un atlikt šo maksājumu,” sacīja Talanovs.

“KVV Liepājas metalurga” velmēšanas cehs no 7.janvāra atsācis darbu ar iepriekšējo jaudu – aptuveni 25 000 tonnu produkcijas mēnesī. Lai nodrošinātu šādu ražošanas apjomu, velmētava strādās 24 stundu darba režīmā.

“KVV Liepājas metalurgs” aizvadītā gada pēdējās dienās un šī gada sākumā uz laiku bija pārtraucis ražošanu. Uzņēmumā bija remonta un brīvdienu pārtraukums.

Savulaik par maksātnespējīgu atzītais uzņēmums “Liepājas metalurgs”, ko iegādājās Ukrainas holdinga kompānija “KVV Group”, pēc gandrīz divu gadu dīkstāves darbu atsāka pagājušā gada februārī.

Liepājas tiesa 5.janvārī noraidīja SIA “Elme Messer Metalurgs” pieteikumu par “KVV Liepājas metalurga” maksātnespēju. “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Talanovs uzskata, ka tas ir objektīvs spriedums, jo uzņēmums esot maksātspējīgs.

LETA jau ziņoja, ka “KVV Liepājas metalurga” apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro – par dabasgāzi.