Lai piesaistītu investīcijas, lielās Latvijas pašvaldības rosina atteikties no 12 gadu zemes nomas ierobežojuma, trešdien raksta laikraksts “Dienas Bizness” (DB).

Jau vairākus gadus pašvaldībām secen gājuši lieli investīciju projekti, pie kā, pēc pašvaldību vadītāju teiktā, vainojama likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” paredzētā norma, kas pašvaldībām liedz iznomāt zemi ilgāk par 12 gadiem. Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aktualizējusi šo jautājumu.

Arī Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks DB pauda nostāju, ka zemes nomas termiņu ierobežojošā norma neveicina jaunu darba vietu rašanos Latvijā un ir būtisks šķērslis nopietnām investīcijām. Pēc Seska teiktā, šāds termiņš neatstāj laiku un vietu biznesam, jo “ja uzņēmējs vēlas uzsākt ražošanu, ražotne ir jāprojektē, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, pēc tam vēl paliek pats būvniecības un ražotnes aprīkošanas process. Beigās projektam paliek pāri varbūt kādi 8–9 gadi. Pats galvenais – nevienam nav skaidrs, kas notiek pēc šiem 12 gadiem, kad beidzas zemes nomas termiņš. Esošā likumdošana nekādas priekšrocības šim investoram, rūpnīcas būvētājam nedod – varbūt viņam tā rūpnīca beigās būs jājauc nost un jāatstāj teritorija.”

Viņš piebilda, ka atsevišķa tēma ir par speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijām, ostām, kurās likums atļauj garāku zemes nomas termiņu, taču vairumā gadījumu tie esot ar ostas darbību saistīti uzņēmumi. Vienlaikus blakus SEZ atrodas lielas un plašas teritorijas, kur varētu izvietot ražotnes, bet šis nomas termiņa ierobežojums tam traucē.

Sesks norādīja, ka par šo tēmu ir bijis daudz pārrunu ar ministriem, tā izrunāta ar Valsts prezidentu. “Pašvaldībām vai LLPA nav likumdošanas iniciatīvas, varam tikai uzrunāt un aicināt amatpersonas un to arī darām,” viņš sacīja.

Tikmēr Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns DB sacīja, ka pašvaldības pārāk dramatizē situāciju. “Valdības noteikumi “Par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” paredz, ka, ja saskaņā ar publicētajiem nomas nosacījumiem nomnieks veic finanšu līdzekļu ieguldījumus nomas objektā, kas ir nekustamais īpašums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pašvaldības infrastruktūras attīstību, vai ja nomnieks veic nomas objektam nepieciešamos un derīgos izdevumus, ko nevar atpelnīt 12 gadu termiņā, nomas līgumu var slēgt arī uz laiku, kas nepārsniedz 30 gadus. Savukārt, ja nekustamais īpašums tiek iznomāts publiskas funkcijas veikšanai, nomas līgumu slēdz atbilstoši publiskas funkcijas veikšanas laikposmam, un tas var būt ilgāks nekā 12 gadi, skaidroja Greiškalns. Tādējādi, ja nomnieks iesniedz pieteikumu ES struktūrfondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu projekta īstenošanai, kas paredz ieguldīt finanšu līdzekļus nomas objektā, iznomātājam ir tiesības pagarināt nomas objekta nomas līguma termiņu uz ilgāku laiku nekā 12 gadi, ievērojot nosacījumu, ka līguma termiņš nepārsniedz 30 gadus.

Pēc Greiškalna teiktā, pozitīvi vērtējams arī šobrīd topošais Zemes pārvaldības likums, kurā tiek precizēti ilgtermiņa un īstermiņa zemes nomas nosacījumi, kā arī risināti jautājumi, kā uz iznomātām zemēm veicami kapitālieguldījumi. Viņš pauda viedokli, ka viens no jautājumiem, kas šajā kontekstā steidzami jāsakārto, ir īpašumtiesiskās attiecības. Proti, Latvijā Civillikums atļauj, ka būve un zeme var piederēt dažādiem īpašniekiem, dalītais īpašums agrāk vai vēlāk rada problēmas.

Ekonomikas ministrijā (EM) laikrakstam norādīja, ka valdības rīcības plānā esot paredzēti uzdevumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar EM sagatavot nepieciešamos pasākumus uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai pašvaldībās. Priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos esot paredzēts skatīt šā gada augusta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē.

BNS