Tiesa pirmdien, 20. februārī, ir saņēmusi “Latvijas sabiedriskā autobusa” un LAP pieteikumus par KP 5. janvāra lēmumu par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos.

“Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka nepiekrīt KP lēmumā izdarītajiem secinājumiem un pārsūdzējusi lēmumu tiesā.

Kompānijas ieskatā, lēmums ir prettiesisks un atzīstams par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Pēc “Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvju skaidrotā, galvenais KP arguments pārkāpumu konstatēšanai ir tas, ka uzņēmums nedrīkstēja iesniegt ar citiem pārvadātājiem kopīgus piedāvājumus Autotransporta direkcijas (ATD) iepirkumos, lai gan šādu dalību iepirkumos pieļauj publisko iepirkumu regulējums.

Tostarp kopīga piedāvājuma iesniegšanas nepieciešamība izrietēja no ATD noteiktā nobraukuma ierobežojuma – 15 miljoniem kilometru gadā.

“Tāpēc pārvadātājs, kurš sniedz pakalpojumus vairākos Latvijas novados, sastapās ar problēmu, kurās lotēs prioritāri tas ir vairāk ieinteresēts sniegt pakalpojumus, un kurās tas var sagatavot kopīgu piedāvājumu, lai, izmantojot esošās autobusu bāzes un personālu, varētu iesniegt lētāku piedāvājumu,” norāda “Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvji. 

Kompānijā arī norāda, ka ATD konkurss bija sadalīts 16 daļās jeb lotēs un “Latvijas sabiedriskais autobuss” varēja piedāvāt pakalpojumu daļēji piecās lotēs, kuras pārsniedza 20 miljonus kilometru gadā.

Ņemot vērā, ka ATD noteiktais maksimālais apmērs vienam pārvadātājam bija 15 miljoni kilometru, iesniedzot piedāvājumu individuāli, “Latvijas sabiedriskais autobuss” nevarētu pretendēt uz pakalpojuma sniegšanas tiesībām, nesadarbojoties ar citiem pārvadātājiem.

Līdz ar to lotu lielums kopsakarā ar apjoma ierobežojumu noteica tirgus situāciju, kas pamato kopīgu piedāvājumu iesniegšanu.

Tāpat kompānijā min, ka lēmumā konstatēta tabula par to, kuros iepirkumos piedalīsies “Latvijas sabiedriskais autobuss” un tās partneri, ar kuriem tā sniedza kopīgus piedāvājumus.

“Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvji norāda, ka šādas tabulas mērķis bija, plānojot iespējas iesniegt kopīgos piedāvājumus, ievērot ATD noteikto maksimāli piešķiramo pārvadājumu apmēru katram pārvadātājam – 15 miljoni kilometru.

Nepamatoti KP šo ATD ierobežojumu atzīst par tiesisku, bet šīs normas ievērošanu par aizliegtu vienošanos.

“Nenoliedzami, lai iesniegtu kopīgu piedāvājumu, tirgus dalībniekiem neizbēgami ir jāvienojas par lotēm, kurās tiks sagatavots kopīgs piedāvājums, un maršrutiem, kuros katrs apvienības biedrs piedāvās sniegt pakalpojumus. Līdz ar to

kopīga piedāvājuma sagatavošana neizbēgami ir saistīta ar vienošanos par konkrētām lotēm, un maršrutiem, kurus katrs no sadarbības partneriem varētu nodrošināt.

Neizbēgami šādas sarunas ir bijušas starp pilnīgi visu apvienību biedriem, kas piedalījās ATD iepirkumos kopš 2019.gada,” skaidro “Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvji, norādot, ka kopīgu piedāvājumu iesniegšanai nepieciešams panākt arī vienošanos par kopīgā piedāvājuma finanšu apsvērumiem, lai arī apvienības ietvaros katrs pārvadātājs iesniedz savu pakalpojuma cenu, līguma noslēgšanai tiek vērtēts kopējais piedāvājums. 

Uzņēmumā arī norāda, ka KP lēmumā nav konstatēts, ka komunikācija par konkrētu piedāvājumu saturu būtu apspriesta ar pārvadātājiem, ar kuriem kopīgais piedāvājums netika sniegts.

KP ieskatā, komunikācija, vienojoties par sadarbību lotēs un gatavojot kopīgu piedāvājumu, ir pārsniegusi attaisnojamās robežas, bet “Latvijas sabiedriskais autobuss” tam nepiekrīt. “Turklāt KP interpretācija padara neefektīvu tiesību normās paredzēto iespēju iesniegt kopīgu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu,” pauž kompānijas pārstāvji.

“Atbilstoši KP lēmuma argumentācijai visi tirgus dalībnieki, kuri iesniedza kopīgus piedāvājumus, būtu atzīstami par aizliegtas vienošanās dalībniekiem. Bez lēmumā nosauktajiem, personu apvienības veidoja arī citi pārvadātāji – SIA “Tukuma auto”, SIA “Galss buss”, SIA “VTU Valmiera”, AS “Cata”, SIA “Gulbenes autobuss”, SIA “Balvu autotransports”, SIA “Jelgavas autobusu parks”, SIA “Dobeles autobusu parks” un SIA “Rēzeknes autobusu parks”.

Rodas pamatots jautājums – kādēļ pārējo tirgus dalībnieku rīcība netiek vērtēta?

Kā pārējie pārvadātāji ir apmainījušies ar detalizētu finanšu informāciju un dokumentiem, nekļūstot par kartelistiem?” norāda “Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvji, piebilstot, ka šādas niansētas finanšu informācijas iesniegšana bija ATD prasība.

Tāpat “Latvijas sabiedriskais autobuss” secinājis, ka lēmumā nav ņemta vērā sabiedriskā transporta tirgus specifika un ATD rīcība, organizējot iepirkumus, kā arī nav iegūti lēmuma pieņemšanai nepieciešamie fakti. Tas, pēc “Latvijas sabiedriskā autobusa” paustā, ir novedis pie nekorektiem un nepamatotiem secinājumiem. 

“Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvji arī norāda, ka tieši ATD rīcība, netieši uzspiežot tādus sadarbības nosacījumus, kuru ievērošana iekļāva sadarbību ar citiem tirgus dalībniekiem, ir ietekmējusi pretendentu rīcību.

Vienlaikus “Latvijas sabiedriskais autobuss” uzskata, ka apjoma ierobežojums, kad neviens pārvadātājs nav tiesīgs iegūt pakalpojuma sniegšanas tiesības apmērā, kas pārsniedz 15 miljonu kilometru gada nobraukumu, ir prettiesisks, konkurenci ierobežojošs, tam nav sniegts samērīguma vērtējums, ņemot vērā konkrēto tirgus situāciju.

Ja šāda ierobežojuma nebūtu, “Latvijas sabiedriskais autobuss” nebūtu nepieciešamības sadarboties ar citiem pārvadātājiem un iesniegt lēmumā vērtētos kopīgos piedāvājumus. Ja šāda ierobežojuma nebūtu, pašvaldībām piederošajām kapitālsabiedrībām, ņemot vērā, ka to faktiski piedāvātās cenas ATD konkursos bija par 30% dārgākas nekā privātajiem pārvadātajiem, iespēja noslēgt līgumus ar ATD būtiski samazinātos.

“Reaģējot uz politiskajiem izteikumiem saistībā ar KP lēmumu, “Latvijas sabiedriskajam autobusam” nākas secināt – turpinās pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību prettiesisks protekcionisms, jo “Latvijas sabiedriskais autobuss”, piedaloties iepirkumos atsevišķi, gan iesniedzot kopīgu piedāvājumu, ir demonstrējusi spēju iesniegt lētāku piedāvājumu, līdz ar to apdraudot pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību ekonomiskās intereses. Turklāt vienā lotē nepamatoti netika noslēgts līgums, aizbildinoties, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, apstrīdot izmaksas, kas citos piedāvājumos netika apstrīdētas. Līdz ar to izrietošais pieņēmums no lēmuma, ka karteļa rezultātā valsts ir nopirkusi dārgāku pakalpojumu, ir absurds,” pauž “Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvji, piebilstot, ka

ATD rīcība norāda, ka valsts nemaz nav vēlējusies iepirkt lētāku pakalpojumu no privātajiem pārvadātājiem apjomā, ko tie varētu nodrošināt, bet gan vēlas iegādāties dārgāku no pašvaldību kapitālsabiedrībām.

“Latvijas sabiedriskā autobusa” pārstāvji arī norāda, ka pašvaldību kapitālsabiedrības vispār nav tiesīgas piedalīties un saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības ATD konkursos atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ko ir atzinusi arī KP.

“Tomēr, kā redzams, šādai rīcībai ir politisks atbalsts un pārstāvība attiecīgās pašvaldībās. Tādējādi ATD, pieļaujot pašvaldību kapitālsabiedrību dalību savos konkursos, rīkojas pretēji tiesību normām, kas vērstas uz godīgu konkurenci, publiskajām kapitālsabiedrībām darbojoties tirgū,” pauž uzņēmumā.

Jau vēstīts, ka arī “Nordeka” Administratīvajā apgabaltiesā ir apstrīdējusi KP piemēroto sodu 637 600 eiro apmērā par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos. “Nordeka” pieteikumu tiesa saņēmusi 17. februārī. 

Tāpat ziņots, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem – LAP, AS “Nordeka” un “Latvijas sabiedriskajam autobusam”.

Tostarp

LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā,

“Nordeka” – 637 600 eiro apmērā, bet “Latvijas sabiedriskajam autobusam” – 474 600 eiro apmērā.

LAP apgrozījums 2021. gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro. 

Pēc KP 2022. gada 29. marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA “LAP1R”, kas, pēc “Firmas.lv” datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Vienlaikus “Nordeka” apgrozījums 2021. gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. “Nordeka” reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt “Latvijas sabiedriskais autobuss” 2021. gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes – līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996. gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. “Latvijas sabiedriskais autobuss” pieder SIA “B-Bus”, kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam “PTC Consulting”. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.