Pērn rudenī valdība uzdeva “Latvijas gāzei” rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators – uzņēmums “Conexus” – apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt “Latvijas gāze” taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

“Nekā personīga” zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko “Latvijas gāzes” lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma “Gazprom” uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi “Latvijas gāze”, un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību.

Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

“Conexus” uzlika aizliegumu, ka bez sistēmas operatora atļaujas “Latvijas gāze” krājumus tālāk pumpēt nevar. Valdības prasība bija rezervēt gāzi mājsaimniecībām 1,15 teravatstundu apmērā. “Latvijas gāzei” bija publiskā tirgotāja statuss, un tas paredzēja, ka valdības noteiktais jāpilda.

“Nekā personīga” zināms, ka “Latvijas gāze” pagājušā gada rudenī Kaļiņingradai rezervēto gāzi no “Gazprom” atpirkusi un tas ļāvis valdības prasības par gāzes rezervēm nodrošināt.

Aizvadītā ziema bija silta un ļāva iztērēt mazāk gāzes, nekā bija plānots.

30. aprīlī noslēdzās apkures sezona, un tagad

“Latvijas gāze” sarēķinājusi, ka valdības rīcības dēļ uzņēmums cietis ievērojamus zaudējumus.

Par energopolitiku līdz gadumijai atbildīgā Ekonomikas ministrija un vēlāk arī jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) kopā ar “Conexus” katram apkures sezonas mēnesim “Latvijas gāzei” esot likusi rezervēt tādu gāzes apjomu, kas bijis aprēķināts, par pamatu ņemot iepriekšējo sezonu jeb vēsturisko patēriņu.

Savukārt “Latvijas gāzei” ļauts piekļūt krājumiem tik, cik katru mēnesi gāze izlietota. Šis faktiskais patēriņš atšķīries no rezerves, ko valsts bija pieprasījusi “Latvijas gāzei” rezervēt.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis apgalvo, ka tagad notiek sarakste ar KEM par iespējamu zaudējumu kompensāciju.

“Eiropas regulas ļoti skaidri pasaka, ka nevar radīt publiskajam tirgotājam zaudējumus, un šie ir zaudējumi, kas radīti, es gribētu teikt, savā ziņā pat neprofesionalitātes dēļ. Nu, es domāju, tie ir vairāk nekā desmit miljoni eiro noteikti,”

raidījumam lēsa Kalvītis.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) apgalvo, ka pagājušajā gada nogalē, kad par enerģētikas nozari atbildīga kļuva KEM, viņa ieteikusi pārskatīt rezervēto gāzes apjomu. Viņa tagad uzskata, ka “Latvijas gāzes” prasība esot pamatota.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) gan nav gatavs piekāpties “Latvijas gāzes” prasībai. Viņš atgādina, ka “Latvijas gāze” spējusi strādāt ar 100 miljonu eiro lielu peļņu, turklāt tai saglabāti vēsturiskie klientu līgumi, tāpēc par kompensāciju maksāšanu nevarot būt ne runas. Pagaidām pastāv liela varbūtība, ka šo strīdu nāksies risināt tiesā, vēstīja raidījums.