Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde trešdien nolemts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apzinās valsts atbalsta iespējas, lai veicinātu Liepājas metālapstrādes uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs” attīstību, pēc sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Premjere gan apliecināja, ka finansiālu atbalstu no valsts uzņēmums nesaņems.

Par valsts atbalsta iespējām mēneša laikā paredzēts apzināt Satiksmes, Ekonomikas un Finanšu ministriju. LIAA direktors Andris Ozols pastāstīja, ka kompānijas pārstāvji norādīja uz nepieciešamību atvērt gāzes tirgu, palīdzēt kredītresursu piesaistē, par gandrīz 30% samazināt elektroenerģijas cenu un mazināt dzelzceļa tarifus virzienā uz Liepāju.

Pēc Ozola teiktā, kompānijas pārstāvji sēdē prezentējuši pašreizējās problēmas uzņēmumā un atzīmējuši, ka “biznesa matemātika neiet kopā”.

Tādēļ LIAA apzinās atbalsta iespējas uzņēmumam, taču gadījumā, ja arī tad kompānija nebūs rentabla, Ozols neredz citu konstruktīvu risinājumu problēmai. Vienlaikus valsts iespējas ierobežo Eiropas Savienības konkurences nosacījumi, jo sevišķi attiecībā uz metalurģiju.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka sēdē informējusi uzņēmuma pārstāvjus par jau paveikto saistībā ar atlaidi lielajiem ražotājiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentei un progresu gāzes tirgus atvēršanā, vienlaikus gan arī uzsverot, ka Latvijas nav valsts, kurā ar premjeres lēmumu varētu tarifus samazināt vienai kompānijai.

Savukārt “KVV Liepājas metalurga” pastarpinātā īpašnieka “KVV Group” akcionārs Jevgēņijs Kazmins norādīja, ka kompānija vēlas ciešāku sadarbību neka līdz šim starp “KVV Liepājas metalurgu”, investoriem un valdību.

Tāpat Kazmins pauda cerību, ka izdosies izstrādāt nepieciešamās likumdošanas aktu izmaiņas, lai veicinātu rūpnīcas jaudu palielināšanu, papildu darbinieku pieņemšanu un konkurētspēju Eiropas un starptautiskā mērogā.

Tāpat viņš stāstīja, ka “KVV Liepājas metalurgs” ir gatavs drīzumā pieņemt darbā 200 papildu strādnieku, tādējādi palielinot kopēja darbinieku skaitu līdz 740.

Savukārt, runājot par iespējām atjaunot rūpnīcas tēraudkausēšanas ceha darbību, Kazmins atzīmēja, ka tas ir atkarīgs no valsts iespējām sniegt atbalstu.

Pēc viņa teiktā, tēraudkausēšanas ceha darbības atjaunošana ļautu uzņēmumam ievērojami palielināt ražošanas jaudu, kā arī nodarbināt 1200-1300 cilvēku.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka šogad šogad 6.martā notika svinīgais “KVV Liepājas metalurga” darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum uzņēmums bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu saistībā ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no maksānespējīgā “Liepājas metalurga” ražotnes pārdevējiem. Patlaban kompānija strādā aptuveni 540 darbinieku.

Augusta vidū “KVV Liepājas metalurgs” pavēstīja, ka tuvāko mēnešu laikā gatavs pieņemt darbā papildu 150-200 darbinieku. Kompānijā patlaban turpinās darbs pie jaunu saražotās produkcijas noieta tirgu apgūšanas, aktīvu pārvērtēšanas un detalizēta uzņēmuma pārņemšanas procesa analīzes.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome izveidota 2010.gada 10.augustā, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs, kā arī lai lemtu par nepieciešamajiem pasākumiem konkrētu un stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu virzīšanā. Padomi vada Ministru prezidents, un padomes locekļi ir septiņi nozaru ministri. Padomes sekretariāta funkcijas veic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.