Pirms savu ieceru realizēšanas uzņēmēji vēlas redzēt, kā Vecās ostmalas promenādi attīstīs pašvaldība
Mēs paši nenovērtējam to, kas te ir. Bet, kad savai Rīgas radiniecei jautāju, kāpēc tu gribi sēdēt tieši te, Promenādē, pie Fonteina, kas nav man pašam iecienītā vieta, viņa atbildēja: tāpēc, ka te ir kuģi, — saka Ervils Laugalis, uzņēmējs no Vecās ostmalas otra gala. Viņam pieder zvejniecības uzņēmums Ervils un XIX gadsimtā būvēta noliktava Vecajā ostmalā. Pie tās stāv zvejas kuģi. Pagrabā darbnīcas, stāvu augstāk sakopta plaša telpa ar jūrā izceltajiem senajiem zvejas piederumiem. Taču uzņēmējs, līdzīgi kā vairāki citi šejienes biznesmeņi, atzīstas — pirms sākt darbību jaunā nozarē, vēlas redzēt, kā Vecās ostmalas promenādi attīstīs pašvaldība, raksta laikrsksts “Diena”.

Pirms vairākiem gadiem pašvaldība atvēra divas pirmās šķērsieliņas uz ostmalu — padomju laikos slēgto teritoriju. Liepājas “Berlīnes mūris” vēl nav pavisam nojaukts, un savulaik par “aklām” padarītās romantiskās ielas vēl nav atguvušas asinsriti. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas plānotāja Iveta Ansone uzskata, ka pašvaldības 2003.gadā iesāktais Promenādes projekts darbojas kā rosinātājs sakopt īpašumus, iztīrīt sētas, ģenerēt atbilstošas idejas šai nu jau iecienītajai pastaigu vietai. Tagad arhitektu birojam Arhis pilsēta pasūtinājusi Promenādes trešās kārtas projektu.

Spilgtas vides daļa

“Mēs skaidri redzam attīstību, šis būs viens no pilsētas smaguma centriem. Tas ir tikai laika jautājums. Galvenais, ka virziens ir uzņemts,” teic viens no ostmalas namu saimniekiem, uzņēmuma Māja — investīciju grupa (MIG) valdes priekšsēdētājs, pilsētas domnieks Aigars Kesenfelds (TB/LNNK). Jau gada nogalē MIG plāno nodot ekspluatācijā rekonstruētā, Liepājai raksturīgā sarkano ķieģeļu spīķera jaunbūves daļu, bet nākamvasar atvērs arī pārējo. Tajā būs moderns jahtklubs, mākslas galerija, interjera viesnīca 40 viesiem — A.Kesenfelds īpaši uzsver vārdu: interjers. “Promenāde kontekstā ar tuvīno koncertzāli mums lika pielāgoties tās redzējumam. Ar laiku šī būs viena no galvenajām cilvēku pulcēšanās un atpūtas vietām Liepājā, atraktīva un estētiska vide. Kanāla, ostas tuvums, pilsētas plānotie labiekārtojumi — domāju, ka ilgtermiņā visu diktēs vieta,” atzīst A.Kesenfelds.

Neparastībā un radošumā ar MIG viesnīcu nākotnē droši vien sacentīsies kaimiņu, — dāņu mākslinieka Luija Fonteina un viņa dzīvesbiedres mākslinieces Ivonnas Kalitas — iecerētais hotelis kādreizējā okeāna un zvejas flotes bāzes tīklu darbnīcā, kurā apvienos pretstatus — padomju laika betonu un karalisku greznību ar mēbeļu zeltītām ķepām, stāsta I.Kalita. L.Fonteina mūzikas klubs un kafejnīca ir pirmais Promenādes objekts, uz kuru cilvēki dodas jau tagad. “Jau pēc gada te, Promenādē, būs daudz, daudz vairāk cilvēku — šī būs cita Liepājas pilsēta,” uzskata L.Fonteins.

Gaida aktīvu rīcību

Pašlaik izbūvētā Promenāde stiepjas vēl tikai 200 metru garumā — tā ir apmēram trešā daļa no iecerētās labiekārtojamās Promenādes joslas. Izstrādājot nākamās kārtas projektu, arhitektiem uzdots arī veikt labojumus iepriekšējā posmā, lai izveidotu kaut nelielus kanāla malas norobežojumus un novērstu nelaimes gadījumus, informē pilsētas izpilddirektors Edgars Rāts.

“Galvenais, lai cilvēki uz šejieni nāktu,” saka E.Laugalis. Tā kā zvejniecība ir iznīkstoša nozare, viņš spiests domāt par citiem uzņēmējdarbības virzieniem. Iespējams, varētu veidot kafejnīcu, bet vispirms vēlas sagaidīt aktīvu pašvaldības rīcību. Nogaidošs ir arī cita īpašuma, pamestas noliktavas nesens ieguvējs, uzņēmums Zeme un lietošana. Tā valdes loceklis Uldis Bumbieris nākotni saista ar vidi māksliniekiem un pilsētnieku izklaidei.

Uzņēmējs Gunvaldis Vēsmiņš kopā ar kompanjonu iegādājies vecāko Vecās ostmalas spīķeri — ap 200 gadu seno koka noliktavu, pēdējo, kurai ir savs vēsturiskais vārds Koks. G.Vēsmiņš Dienai teic, ka noliktavu noteikti restaurēs, taču par apsaimniekošanas plāniem nesaka ne vārda. “Varēja lēti dabūt, nopirkām,” viņš atzīstas un tieši tādu pašu lētas pirkšanas domu gājienu atklāj par divām citām ēkām, kuras pieder SIA Metalurgs&Duna, kurā arī viņš ir līdzīpašnieks. Viņam šķiet, ka pašlaik Promenādes attīstībai traucējot zivju smaka no zvejas piestātnēm.

Pašvaldība nesen Vecajā ostmalā no valsts pārņēmusi trīs atjaunojamas un rekonstruējamas ēkas, divās no tām varētu tikt izvietotas Liepājas muzeja ekspozīcijas — zvejniecības un jūrniecības muzejs, iedzintarojumu kolekcija, arī atklātais tekstiliju un gleznu krājums, ieceres stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde (TP) un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. Brīvdabā varētu eksponēt ar zvejniecību un jūrniecību saistītus priekšmetus. S.Golde lēš, ka šīs ieceres varētu sākt materializēties jau 2007.gadā. Tomēr 2007.gada budžets un tā prioritātes vēl nav noteiktas. Lai arī kapitālinvestīciju plānā ir arī ierakstīta nauda Promenādei, Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš ir atturīgi, ļaujot skeptiķiem minēt, ka dome Promenādes darbus atliks līdz nākamajam priekšvēlēšanu gadam.

***
Liepājas Promenāde
– 2001. gadā uz Veco ostmalu atver Radio ielas galu
– 2002.–2003.gadā Promenādes pirmās kārtas būvdarbi pēc Arhis projekta
– 2004.gadā atklāj Olgas Šilovas un Roberta Riekstiņa figūru Dzintara pulkstenis, kurā izlietoti ap 50 litru liepājnieku saziedoto dzintara gabaliņu
– 2004.gada nogalē atklāj Promenādes otro kārtu, 200 metru garumā rekonstruētā un skeptiķu kritizētā Vecā ostmala un Dzintara pulkstenis uzvar 2004.gada Latvijas arhitektūras labāko darbu skatē grupā Ainava, dārzs, labiekārtojums, vides dizains
– 2005.gadā Arhis izstrādā Promenādes trešās kārtas projektu — Vecās ostmalas posmam no Kuģinieku ielas līdz pat Loču tornim

Nora Driķe,
“Diena”, 2006.08.24.